"Cik man ir zināms, tā ir vistīrākā baumu vākšanas iestāde," sacīja Skrastiņš.
Skrastiņš informējis, ka arī Satversmes aizsardzības birojā iesniegtie parlamentārās izmeklēšanas komisijas savāktie dokumenti apliecina, ka komisija nekādus būtiskus pierādījumus nav savākusi. Pie tam Skrastiņš arī nav noliedzis savu nepatiku pret komisijas priekšsēdētāju Jāni Ādamsonu.
Jau ziņots, ka Skrastiņa pilnvaras beidzas pirmdien. Jau 4.aprīlī viņa pienākumus uz laiku pārņems ģenerālprokuratūras Darba vadības un analīzes departamenta virsprokurore Rudīte Āboliņa, kas šo darbu veiks līdz jauna ģenerālprokurora apstiprināšanai.
Skrastiņš no amata atkāpās šī gada sākumā, paziņojot, ka nevēlas, lai deputāti pārsteidzīgi izdarītu grozījumus prokuratūras likumā, kamēr Eiropas Padome nepieņems rekomendācijas par prokuratūras vietu un lomu kriminālprocesā.
Neoficiāli tika minēts, ka Skrastiņš atkāpies, jo nav izturējis politisko spiedienu, kā arī Jāņa Ādamsona ierosinātās pārbaudes par Skrastiņa darbību pedofilijas lietas izmeklēšanā dēļ. Šajā pārbaudē, ko veica senators Voldemārs Čiževskis, nekādi pārkāpumi Skrastiņa darbībā netika atrasti.
Jānis Skrastiņš bija pirmais neatkarīgās Latvijas ģenerālprokurors. Šo amatu viņš ieņēma no 1990.gada 26.septembra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
