Savukārt piedāvātais tiešo maksājumu attīstības modelis, kas sākotnēji paredz maksājumus 25% apjomā no ES pašreizējo dalībvalstu līmeņa, pēc zemkopības ministra domām, nevienlīdzīgos apstākļos nostāda tos Latvijas ražotājus, kas ir vai būs spējīgi saražot ES standartiem atbilstošu produkciju, īpaši gaļas ražošanas sektorā. Turklāt EK piedāvātais pārejas periods tiešajiem maksājumiem saglabātu šādu diskriminējošu situāciju vēl 10 gadus, skaidrojis ministrs.
Tiešo maksājumu ietekmētajos sektoros pēc iestāšanās ES ražotāju cenas nepieaugs, uzskata ministrs, atzīmējot, ka saimniecību piemērošana augstajiem ES vides, higiēnas un dzīvnieku labturības standartiem jau prasa lielus ieguldījumus būvniecībā un rekonstrukcijā.
Zemkopības ministrs gan norādījis: viņu gandarī, ka EK savā sagatavošanas darbā ir ievērojusi daudzo kandidātvalstu, arī Latvijas, īpatnību, ka nepietiekamas kapitāla pieejamības apstākļos daudzas lauku saimniecības ir kļuvušas par pusnaturālajām saimniecībām, un piedāvā iekļaut pašreizējo atbalsta pasākumu sarakstā jaunus, šī jautājuma risināšanai īpaši piemērotos pasākumus.
"Mēs negribētu ticēt tiem viedokļiem, kas uzskata, ka viens no sagatavotā piedāvājuma mērķiem ir saglabāt pašreizējos lauksaimniecības tirgus un ražošanas nosacījumus pašreizējām dalībvalstīm, saglabājot aizņemtās tirgus nišas Austrumeiropā," piebildis zemkopības ministrs.
Slakteris uzsvēris, ka Latvijas lauksaimnieki ir gatavi pārmaiņām un attīstībai, ko apliecinot lielā zemnieku interese saņemt SAPARD finansējumu, norādot, ka visvairāk Latvijas lauksaimnieki vēloties saņemt atbalstu lauksaimniecības modernizācijas un ekonomikas dažādošanas pasākumos.
Runas noslēgumā Slakteris norādījis, ka Latvijas attieksme pret Kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm būtiski neatšķiroties no citu kandidātvalstu attieksmes. "Mēs meklēsim un atradīsim kopīgu valodu ar Eiropas Savienības pašreizējām dalībvalstīm. Katram mākonim ir sudraba maliņa," cerīgi runu noslēdzis Slakteris.
Latvijas delegācija Komitejas sanāksmē uzsvērusi vairākus pozitīvus priekšlikumus, kas paredzot EK atbalstu lauku sociālajai attīstībai.
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas apspriedē piedalījušies vairāk nekā 400 deputātu no visām Eiropas valstīm.
Kā norādīja Muceniece, intervijā Īrijas televīzijai Slakteris akcentējis izpratnes nepieciešamību no pašreizējo dalībvalstu puses ES paplašināšanās procesam kopumā, jo tieši Īrijas, Nīderlandes, Vācijas un Francijas zemnieki, pēc zemkopības ministra teiktā, nevēloties atteikties no ES subsīdijām un pat šādus kandidātvalstīm diskriminējošus noteikumus uzskatot par negodīgiem pret sevi.
"Runa nav par naudu, bet par līdzvērtīgu attieksmi," akcentējis zemkopības ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
