Apspriedē vērtētas Iekšlietu ministrijas sniegtās ziņas par piesārņojuma pieauguma tempiem un nepieciešamajiem resursiem tā ierobežošanai.
Pēc Odiņa teiktā, apspriedē pieprasīts 24 stundu laikā veikt vides ekspertu atzinumu par piesārņojuma pakāpi, lai vērtētu ekoloģiskās katastrofas iespējamību un līdz ar to ārkārtas līdzekļu lietošanu.
Jau ziņots, ka Latvijā esošajā Daugavas daļā ieplūdušās dīzeļdegvielas apjoms varētu būt no 200 kilogramiem līdz 1,5 tonnām, aprēķinājuši Valsts Vides dienesta (VVD) speciālisti, tomēr no Baltkrievijas turpina ieplūst piesārņojums.
VVD direktors Vilis Avotiņš informēja, ka pašreiz no Baltkrievijas ieplūstošais piesārņojums ir mazāk piesātināts. Degvielas plēvītes plankumi jau sasnieguši Jēkabpili.
Avotiņš atzina, ka operatīvo dienestu uzstādītās absorbējošās bonas Daugavā pie Daugavpils darbojas efektīvi un piesārņojuma intensitāte līdz bojām un aiz tām ievērojami atšķiras.
Degvielu, kas jau aizplūdusi garām Daugavpilij, un tās atliekas, kas pārvarējušas bonu aizsprostu, plānots savākt Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē pie Aizkraukles, informēja Avotiņš. Ūdenskrātuvi piesārņojums varētu sasniegt ceturtdien.
Baltkrievijas speciālisti neprognozē, ka Latvijā vēl varētu nonākt liels daudzums dīzeļdegvielas, pastāstīja Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere.
Trešdien VidM pārstāvjiem izdevies sazināties ar Baltkrievijas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Baltkrievijas pārstāvji nevarēja precīzi informēt par piesārņojuma apjomu, kāds nonācis līdz Latvijai, šādi aprēķini pašlaik tiekot veikti un Latvija ar tiem tiks iepazīstināta ceturtdien.
Aiz Latvijas-Baltkrievijas robežas no kaimiņvalsts vēl turpināšot ieplūst piesārņojums, tomēr tas esot neliels. Baltkrievi pašlaik darot visu iespējamo, lai pēc iespējas mazāk dīzeļdegvielas nokļūtu Latvijā. Piesārņojuma savākšanas darbi noplūdes vietā esot tikpat kā pabeigti.
Baltkrievi neinformē arī par noplūdes kopējo apjomu, tomēr uzsver, ka Latvijā nonākusi pavisam neliela daļa no tā. Piesārņojums arī Baltkrievijas pusē tiek likvidēts ar absorbējošo bonu palīdzību, tomēr vēja un spēcīgās straumes dēļ atsevišķas tā daļas izkļūst caur bonu aizsprostu.
Kopumā Baltkrievijas kolēģi ļoti atturīgi komentējuši situāciju, atzina Vesere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
