Kā vienu no risinājumiem premjera biedrs minēja jaunas akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" izveidi, tādējādi radot iespēju iegūt papildus līdzekļus. "Autoceļiem jābūt vienai no valsts prioritātēm," uzskata Šlesers.
Tāpat, pēc viņa domām, labāk ir būvēt jaunus ceļus, nekā "lāpīt" vecos. Savukārt situācijas uzlabošanai Rīgā, Šlesers cer aizliegt kravas automašīnu braukšanu pa krastmalu, nodrošinot to kustību pa apvedceļiem.
Viņš pauda viedokli, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" būtu jānodrošina iespēja dažādas kravas no Latvijas reģioniem piegādāt pa dzelzceļu, nevis autoceļiem.
Kā žurnālistus informēja Latvijas Autoceļu direkcijas valdes priekšsēdētājs Olafs Kronlaks, Satiksmes ministrija ceļu uzturēšanai nākamgad varētu paredzēt 25 miljonus latu, kas ir par aptuveni septiņiem miljoniem latu vairāk nekā šogad. Līdz ar to, pēc Kronlaka teiktā, būtu iespējams uzlabot otrās šķiras ceļus, kā arī uzvilkt vairāk atstarojošo asu līniju un turpināt melno punktu likvidēšanu.
Viņš atzina, ka arī direkcija ir satraukta par lielo satiksmes negadījumu skaitu pēdējā laikā, jo jebkurā avārijā viens no faktoriem ir arī ceļš. Komentējot ceļu darbiniekiem šajā jautājumā izteiktās pretenzijas, Kronlaks uzsvēra, ka jebkurš projekts, kas tiek būvēts no jauna, ietver virkni satiksmes drošības uzlabošanas elementu.
Kā ziņots, Šlesers uzskata, ka nākamgad autoceļiem būtu jānovirza 60% iekasētā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa, bet vairāku gadu laikā pakāpeniski šis apjoms jāpalielina līdz 80%. Pēc viņa domām, būtu jāatjauno Valsts autoceļu fonds, tomēr atzīst, ka "šad tad ir ļoti grūti atjaunot to, kas nojaukts".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
