SM noraida VK pārmetumus par LDZ restrukturizāciju

Pēc VK uzskatiem "sasteigti un nekvalitatīvi ir izstrādātais" SM 2005.gada maijā Ministru kabinetā (MK) iesniegtais ziņojums Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" restrukturizācijas pabeigšanu ir uzskatāms par kvalitatīvi izstrādātu, jo darbu pie ziņojuma gandrīz divus gadus veica starptautiskās auditoru firma SIA "Ernst & Young Baltic", uzsver SM.

Savukārt atbildot uz VK izteikto uz pieņēmumiem balstīto apgalvojumu, ka, LDZ restrukturizācijas procesā, nodibinot trīs jaunas kapitālsabiedrības - "LDZ Infrastruktūra", "LDZ ritošā sastāva serviss" un "LDZ Cargo" - "Satiksmes ministrija izvēlējusies visneizdevīgāko LDZ reorganizācijas veidu" un "tikai pēc tam risinot jautājumus par to, ar ko tās nodarbosies", SM vēlas vērš uzmanību uz to, ka lēmumi par koncerna veidošanu tika pieņemti ilglaicīga darba procesā. Šāda koncerna struktūra tika veidota, lai dzelzceļa, kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares pārvaldes sistēma ļautu operatīvāk un efektīvāk pārvaldīt biznesu.

Saskaņā ar MK 2005.gada 10.maija protokollēmumu apstiprināto Informatīvo ziņojumu par LDZ restrukturizācijas pabeigšanu, SM tika dots uzdevums atstāt LDZ kā koncerna mātes sabiedrību, kurai tiktu pakļautas divas meitas sabiedrības - infrastruktūras pārvaldītājs "LDZ Infrastruktūra" un kravu pārvadātājs "LDZ kravu pārvadājumi".

Tomēr, ņemot vērā to, ka restrukturizācijai pakļauta būtiska valsts tautsaimniecības nozare un valstī nav pieredzes šādas nozares restrukturizācijai, pēc starptautiskās auditoru firmas - SIA "Ernst & Young Baltic" un LDZ darba grupas ieteikuma tika akceptēta atkāpšanās no sākotnēji iecerētās nākotnes biznesa modeļa juridiskās struktūras, skaidro SM.

Uz šo brīdi paredzētās dzelzceļa nozares restrukturizācijas rezultātā LDZ tiks veidots kā dzelzceļa pārvadājumu sistēmā ekonomiski un administratīvi pārskatāms, efektīvs un drošs infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir spējīgs nodrošināt vilcienu kustību, sniedzot pārvadātājiem nepieciešamos pakalpojumus, uzsver SM pārstāvji.

Šāds koncerna modelis paredz, ka valsts infrastruktūras pārvaldīšanā piedalīsies kā finansētājs. Tai pat laikā šādā modelī valsts no sava atbildības loka var izslēgt potenciālos riskus, kas varētu rasties, kravu pārvadājumu biznesam nonākot konjunktūras grūtībās saistībā ar starpvalstu attiecībām, veicot tranzīta pārvadājumus.

SM uzsver, ka jau LDZ restrukturizācijas sākumā notika iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodalīšana, kā rezultātā tika atrisināts pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas jautājums. Būtiskākais šādas darbības ieguvums ir šķērssubsīdiju principa likvidēšana, kas faktiski nozīmē to, ka pasažieru pārvadājumu zaudējumi vairs netiek segti no kravu pārvadājumu ieņēmumiem.

Nākošais solis dzelzceļa restrukturizācijā ir kravu pārvadājuma biznesa nodalīšana no infrastruktūras pārvaldītāja. Tādā veidā tiks nodrošināts infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju darbības caurspīdīgums. Tāpat ar šādu pārstrukturizāciju tiek nodalīta atbildība un riski, skaidro atbildīgās ministrijas pārstāvji.

SM kategoriski noraida arī VK pārmetumus par pārstrukturizācijai iztērētiem 21 850 000 latiem, jo 18 miljoni latu īpašumu tiesību administratīvai sakārtošanai ir nepieciešami neatkarīgi no tā, vai pārstrukturizācija LDZ tiktu veikta vai nē.

Turklāt VK pati iepriekš ir paudusi viedokli, ka SM uzņēmumos ir nepieciešama īpašumu jautājumu sakārtošana, taču šobrīd izsaka pārmetumus par to, ka tiek veikta šī sakārtošana, tādējādi nonākot pretrunās ar VK iepriekš pausto viedokli. Tā kā neviens, tai skaitā arī pati VK, ne SM, ne LDZ nebija vērsies ar piedāvājumu veikt īpašumu jautājumu sakārtošanu bez maksas, šim uzdevumam tika piesaistīti maksas speciālisti.

SM atgādina, ka LDZ restrukturizācija tika nolemts veikt tādēļ, lai dzelzceļa nozare pielāgotos tirgus ekonomikas noteikumiem un saglabātu tranzīta biznesa konkurētspēju starpvalstu transporta tirgū.

Jau ziņots, ka VK revīzijā konstatējusi, ka pašreizējā LDZ restrukturizācija līdz šim notikusi nepārdomāti, ir nepietiekami uzraudzīta no SM amatpersonu puses un nav realizēta plānotajā apjomā, jo divu gadu laikā nav realizēta ideja par dzelzceļa kompāniju holdinga izveidi.

VK dzelzceļa uzņēmuma restrukturizāciju novērtējusi kā nepārdomātu un aicina SM vadību ekonomiski pamatot turpmākās restrukturizācijas nepieciešamību, jo holdinga izveides nepieciešamība līdz šim neesot pietiekami izpētīta, nav realizēti restrukturizācijas procesa sākumā izvirzītie mērķi, nav noteikts restrukturizācijas procesa pabeigšanas termiņš un nepietiekami veikta restrukturizācijas procesa uzraudzība.