Šmits portālam „Delfi” norādīja, ka prasība iesniegta Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamentam. Prasībā skaidrots, ka praida norise ir pretrunā gan Latvijas likumiem, gan starptautiskajām tiesību normām.
15. maija Administratīvās rajona tiesas sēdē Pujats norādīja, ka baznīca saņēmusi 7000 parakstus, kurā iedzīvotāji lūguši aizstāvēt viņu cilvēku tiesības. Pēc Pujata teiktā, seksuālo minoritāšu gājiens varētu graut ģimenes institūtu un „radīt problēmas lielai sabiedrības daļai”.
15. maijā tiesa atcēla Rīgas domes iepriekš noteikto seksuālo minoritāšu gājiena aizliegumu. Pašvaldība pauda, ka pastāv varbūtība, ka pret gājiena dalībniekiem varētu tikt vērsta vardarbība, ko gan pašvaldība ar oficiālu informāciju nespēja apstiprināt. Toties „Mozaīka” argumentēja, ka pašvaldības lēmums ir politisks, pieņemts priekšvēlēšanu gaisotnē un pašvaldība nav spējusi oficiāli pierādīt draudu pastāvēšanu gājiena dalībniekiem.
Sestdien 16. maijā notikušai “Praida” pasākums noritējis mierīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
