Sociālā budžeta uzkrājumu neizmantos pensiju palielināšanai

Ilgstoši valsts sociālajā budžetā nebija pietiekami līdzekļu, lai segtu visus sociālos izdevumus valstī. Parāds izveidojās 1998.gadā pēc Krievijas krīzes, kad daudzi uzņēmumi nevarēja samaksāt sociālo nodokli, bet Saeima, neraugoties uz kritisko situāciju sociālajā budžetā, Pensiju likumā bija veikusi izmaiņas, kuru ieviešana prasīja papildu līdzekļus. Laikā no 1999. līdz 2001.gadam tika veikts aizņēmums no valsts pamatbudžeta. Kopumā speciālā budžeta parāds valsts pamatbudžetam sasniedza 82 miljonus latu.

Kopš 2002.gada sociālajā budžetā vairs nav deficīta un sociālajā budžetā izveidojies pat ievērojams līdzekļu uzkrājums, kāds nav bijis vismaz pēdējos desmit gadus. Pašlaik valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu kontos ir 358,9 miljoni latu atlikums: valsts pensiju speciālajā budžetā - 320,5 miljoni latu, bet invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā - 38,4 miljoni latu atlikums.

Sociālais budžets veidojas no četriem atsevišķiem speciālajiem budžetiem - valsts pensiju, nodarbinātības, darba negadījumu un invaliditātes, maternitātes un slimības budžets.

Līdzekļu efektīvai izmantošanai ar Valsts kasi tiek slēgti līgumi gan par brīvo līdzekļu ieguldīšanu termiņnoguldījumā, gan par brīvo līdzekļu atlikuma izmantošanu, kā rezultātā tiek iegūti papildu ieņēmumi, kas, piemēram, 2006.gadā bija aptuveni pieci miljoni latu, laikrakstam stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Edīte Olupe.

Šogad VSAA papildus prognozē iegūt aptuveni desmit miljonu latu. "Protams, šo naudu neizmanto valsts pamatbudžeta deficīta segšanai, jo valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir nošķirts no valsts budžeta," uzsvēra Olupe. Par iespējamo sociālā budžeta atlikuma izmantošanu, piemēram, pensiju palielināšanai, VSAA nevar lemt, jo ir izpildinstitūcija - bez Labklājības ministrijas (LM) akcepta nekādas aktivitātes ar naudu netiek veiktas, jo par politiku pensiju jomā atbild ministrija.

Olupe vien precizē: ja runa ir par inflāciju, tad tās galvenais kritērijs ir nevis naudas daudzums budžetā, bet gan inflācijas rādītāji, pamatojoties uz kuriem tad tiek noteikts indekss un palielinātas pensijas.

Lielākajai daļai pensionāru pensijas apmērs ir robežās no 90 līdz 100 latiem, kas ir mazāk par valstī rēķināto iztikas minimumu. Latvijas Pensionāru federācija apsver iespēju "izziņot valstī trauksmi", jo lielākā daļa pensionāru uz savas ādas izjūt šo "mežonīgo cenu kāpumu". Diemžēl inflācijas rādītāji, pamatojoties uz kuriem palielina pensijas, to precīzi neatspoguļo, uzsver Verze.

Tāpēc pensijas it kā teorētiski palielina saskaņā ar cenu kāpumu, bet reāli šī paaugstināšana ir tikai formalitāte. "Steidzoši ir jāpārkārto indeksācijas sistēma, un tur arī varētu novirzīt uzkrājumus sociālajā budžetā, zināmu daļu, protams, var atstāt rezervei," saka Verze, "mēs nevaram pieļaut, ka šo uzkrājumu iegulda kaut kur, ja pensionāri dzīvo badā un nevar aiziet pie ārsta."

LM laikrakstam norāda, ka ir īstenotas vairākas jaunas politiskas iniciatīvas, lai uzlabotu pensionāru situāciju, taču budžeta pārpalikumu nedrīkst izlietot tikai šodienas vajadzībām. "Jau tagad jāsāk uzkrāt naudu tam laika posmam, kad Latviju skars strauja iedzīvotāju novecošanās," skaidro LM Komunikāciju departamenta direktore Lelde Rāfelde, "ja visus uzkrājumus izmantosim tagad, tad nākotnē trūks naudas, lai izmaksātu pensijas tiem, kas šobrīd godīgi maksā nodokļus. Brīvajiem līdzekļiem ir jāļauj pelnīt procentus, kas lieti noderēs brīdī, kad pensionāru būs daudz, bet strādājošo - maz."

Esot jāņem arī vērā, ka pakāpeniski paredzēts ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām pārdalīt vienādās daļās starp pensiju sistēmas 1. un 2.līmeni. Pašlaik 2.pensiju līmenim tiek novirzīti 4 procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta, bet 2010.gadā tie būs jau 10 procenti. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados vairāk naudas ieplūdīs 2.pensiju līmenī, bet apdrošināšanas budžetā ieplūdīs aizvien mazāka sociālo iemaksu daļa. Lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, ir nepieciešama sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu savlaicīga uzkrāšana, un nākotnē ir plānots turpināt darbu pie speciālā rezerves fonda izveides, pastāstīja Rāfelde.