Sociālās aprūpes centros regulāra Covid-19 testēšana tika uzsākta novēloti, konstatē VK
Foto: LETA

Visaptveroša un regulāra sociālās aprūpes centru (SAC) klientu un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai aizvadītā gada decembrī, lai gan laika posmā no novembra līdz decembrim saslimšana ar Covid-19 SAC pieauga turpat četrkārtīgi. Regulāra testēšana, kā secinājusi Valsts kontrole (VK), uzsākta novēloti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kontrole 22. janvārī saņēma valdības vadītāja vēstuli ar lūgumu iesaistīties Labklājības ministrijas darbības izvērtēšanā Covid-19 izplatības ierobežošanai SAC, kā arī sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai.

Veicot revīziju, Valsts kontrole konstatēja, ka attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu konkrētos SAC, kuros saslimšana ir konstatēta, atbildīgās institūcijas, tajā skaitā Labklājības ministrija, ir rīkojušās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros.

Tomēr, situācijai saasinoties un saslimstībai pieaugot, joprojām nebija vienotas un koordinētas situācijas vadības, tostarp savlaicīgas SAC darbinieku un klientu profilaktiskās testēšanas. Tās lielo nozīmi infekcijas izplatības ierobežošanā un situācijas kontrolē 2020. gada maijā izstrādātajās rekomendācijās bija uzsvēris arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Vienreizēja SAC klientu un darbinieku profilaktiskā testēšana tika veikta 2020. gada aprīlī un maijā, kad šajās iestādēs pieauga saslimušo skaits. Savukārt 2020. gada rudenī, kad sākās otrais saslimšanas vilnis, par nepieciešamību veikt sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku testēšanu visi SAC tika informēti tikai 26. novembrī notikušajā Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā seminārā "Aktualitātes sociālās aprūpes centru darbā".

Valsts kontroles ieskatā, infekcijas izplatības risku SAC, iespējams, paaugstināja arī gadiem nerisinātās nozares problēmas, kas tika aktualizētas 2020. gada vasarā un rudenī Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas pārbaudēs. Tās bija šādas: SAC telpu neatbilstība, ja institūcijā sāktos masveida saslimšana, nepietiekams sociālā darba un aprūpes personāla skaits un tā kvalifikācija, kā arī SAC klientiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes problēmas.

Par vienotas situācijas vadības atskaites punktu, ar kuru ir uzskaitītas visas nepieciešamās darbības situācijas kontrolei un atbildīgie par tām, var uzskatīt Ministru prezidenta 19. janvārī izdoto rezolūciju, ar kuru Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika uzdots izstrādāt rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai SAC. Rīcības plāns Ministru kabinetā tika apstiprināts 3. februārī.

Rīcības plānā ir aptverti visi galvenie procesa soļi un darbības, lai nodrošinātu vienotu koordināciju, savlaicīgi reaģētu uz notiekošo un iniciētu nepieciešamās izmaiņas, ietverot ne tikai tūlītējus pasākumus, kas ir nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatības laikā (piemēram, eksprestestu lietošanu, brīvprātīgo aprūpētāju piesaisti no nevalstiskajām organizācijām u.c.), bet arī vidējā termiņā risināmas problēmas, kas ir sen zināmas, bet risinājums ilgstoši nav sekojis, – atlīdzības pārskatīšanu sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem un risinājumus sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai.

Revidentu vērtējumā, rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāierosina, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Slimību profilakses un kontroles centrs Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form