Sociālo darbinieku biedrība: Lielākā problēma no LM puses joprojām – komunikācijā
Foto: DELFI

Sociālā darba jomā lielākā problēma joprojām ir komunikācija no Labklājības ministrijas (LM) puses, šādu viedokli pauda Sociālo darbinieku biedrības pārstāve Una Lapskalna.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

19. novembrī pie LM un Saeimas trīs atsevišķās protesta sapulcēs bija savākušies vairāk nekā 100 cilvēki no vismaz 15 organizācijām, pārstāvot sociālos darbiniekus, tostarp arī no Latvijas reģioniem. Akcijas mērķis bija vērst uzmanību uz vairākām problēmām sociālā darba jomā, kā arī paust neapmierinātību ar līdzšinējo komunikāciju no LM puses.

Ceturtdien biedrība saņēmusi atbildes vēstuli no LM, kurā pausts, ka 16. decembrī un 18. decembrī tiks rīkotas visu 15 organizāciju, kas iepriekš rīkoja piketu, tematiskās sarunas. Vēstulē tiekot rakstīts, ka katru organizāciju plānots uzaicināt atsevišķi, bet Lapskalna norāda, ka "mēs kā biedrība uzskatām, ka visām 15 organizācijām būtu jāsatiekas [ar ministriju] kopā".

Biedrības pārstāve uzskata, ka joprojām lielākā problēma ir komunikācijā no ministrijas puses. Viņa skaidro, ka vēl pirms akcijas – 1. novembrī – ministrija izsūtīja formālu vēstuli 119 pašvaldībām, kurā, atbildot uz sociālo darbinieku pausto neapmierinātību, tika skaidrots, ka organizāciju iezīmētās problēmas ir pašvaldību funkcijas.

LM 1. novembra vēstulē uzsvars esot likts uz atalgojuma jautājumu, "bet tā nav galvenā problēma – galvenais ir komunikācija un neiesaistīšana būtisku lēmumu pieņemšanā", atzīmēja Lapskalna.

"Šobrīd ar mums joprojām neviens nerunā – bija tikai atbildes vēstule šonedēļ," teica biedrības pārstāve, skaidrojot, ka "mēs vienkārši vēlamies, lai mums ir konstruktīvs dialogs, sadarbība un mēs esam iesaistīti politiskajā dialogā".

Par tagad jau atcelto priekšlikumu uzlikt sociālajiem dienestiem jaunu funkciju – vērtēt pašnodarbināto ienākumu apjomu – Lapskalna sacīja, ka "paldies Dievam, ka tas ir atcelts, bet ir vēl citas neizrunātas lietas".

Biedrībā, pēc tās pārstāves sacītā, joprojām aktuālas ir arī citas problēmas, tostarp pakalpojumu grozs, kas līdz šim tā arī nav noteikts. Tāpat organizācijas ieskatā būtiski ir tas, ka pašvaldībām tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, kamēr ar izmaiņām pabalstu sistēmā nosaka, ka pašvaldībām būs jātērē vairāk līdzekļu pabalstu izmaksai. "Pabalsti aug, bet finanšu līdzekļi neseko," izteicās Lapskalna.

Viņa izcēla faktu, ka valsts sociālo aprūpes centru darbiniekiem tiek piešķirtas piemaksas, bet "pašvaldībām saka, lai tās pašas tiek galā". Tomēr Lapskalna uzsver, ka "algu jautājums mums nav prioritārs – mūsu prioritāte ir, lai ar mums runā". "Pirms kaut ko izlemjat – parunājiet ar sociālajiem partneriem," ministrijai norāda biedrības pārstāve.

Ņemot vērā, ka organizācija joprojām neuzskata, ka būtu rasts risinājums viņu galvenajai problēmai, tā gaidāmajās sarunās ar ministriju akcentēs komunikācijas jautājumu un centīsies panākt, lai viņi tiktu sadzirdēti lēmumu pieņemšanā. "Patlaban mums ir pārliecība, ka mūsu priekšlikumi neiet tālāk par kabinetu," izteicās biedrības pārstāve, piebilstot, ka tas, ko viņi vēlētos mainīt ir, lai nozares pārstāvju priekšlikumi netiktu uztverti tikai formāli.

Vaicāta par neseno priekšlikumu, kas paredz, ka sociālās aprūpes darbiniekiem varētu piemaksāt 50% no algas par darbu ar Covid-19 inficētiem klientiem, Lapskalna sacīja, ka tas ir diskutabls jautājums. "Ideju biedrība atbalsta, kā jau jebkuru finansiālu atbalstu, bet jautājums par to, vai 50% apmērs ir adekvāti, ir diskutabls. Kā mēs varam objektīvi novērtēt veselības riskus? Turklāt jāņem vērā, ka tiem aprūpes darbiniekiem algas nav kosmosā," pauda biedrības pārstāve.

Jau ziņots, ka pēc sociālo darbinieku piketiem novembra vidū, ministrija vēstīja, ka izvērtēs protestējošo paustās nostājas un tuvākajā laikā aicinās nozari uz sarunām, informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Vienlaikus nesen LM nāca klajā ar piedāvājumu noteikt, ka gadījumā, ja pašvaldības vai valsts sociālo pakalpojumu sniedzēja klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojuma sniedzējs varēs noteikt piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu aprūpi 50% apmērā no mēnešalgas.

Piemaksas paredzētas par laika periodu no šā gada 1. decembra līdz 2021. gada 1. jūlijam un tās paredzēts segt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Labklājības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form