Šogad finansējums subsīdijām lauksaimniecībā paredzēts gandrīz uz pusi mazāks nekā pērn un būs 17,59 miljonu latu apmērā. To paredz Zemkopības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību".
Atbalsts šogad paredzēts šādiem pasākumiem: lopkopības sektoram ciltsdarba veikšanai saimniecībās - 6 927 597 lati, augkopības attīstībai - 628 500 latu, izglītībai un zinātnei - 1 276 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošanai - 165 000 latu.

Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kredītprocentu daļējai dzēšanai lauku saimniecībām un arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts novirzīt 5 750 658 latu un 200 000 latu arī bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un pārstrādes (t.sk. kautuvēm) uzņēmumiem investīciju veicināšanai. Turpmāk plānots atbalstīt arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu.

Atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai paredzēti 465 300 tūkstoši latu.

Tirgus veicināšanā plānots ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā - 500 000 latu, valsts pagaidu atbalstam sēklkopībai - 16 382 latu. Savukārt 2008. gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 latu apjomā.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ceturtdien publicētajā intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis, ka subsīdiju finansējuma samazinājums ir būtisks. Lielākais atbalsts būs aizņēmumu procentu dzēšanai un ciltsdarbam, un šajās sadaļās finansējums, kolīdz pavērsies kāda iespēja, tiks pat palielināts.

Roze skaidrojis, ka 10% procenti no subsīdiju līdzekļiem ir iesaldēti, kā to paredz valdība visiem valsts iestāžu finanšu līdzekļiem. "Šo naudu valsts izmanto tad, ja iestājas krīzes situācija. Lauksaimniecības subsīdijām tie ir 1,5 miljoni latu. Tā nav liela, bet gana nopietna nauda. Kolīdz kādā nozarē parādīsies īpaši kritiska situācija, mums būs iespējas ātri reaģēt. Ja šāda situācija nebūs, naudu izmantosim aizņēmumu procentu dzēšanai," sacījis ministrs.

Noteikumi paredz: ja atbalsta pasākuma ietvaros pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu vai arī tas netiek pilnībā izmantots, ZM var veikt finansējuma pārdali starp pasākumiem, nepārsniedzot noteikto kopējo tā daudzumu, ja tas neietekmē atbalsta piešķiršanas mērķa sasniegšanu.

Atbalstu, tāpat kā iepriekš, administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD), kas nodrošinās arī informācijas pieejamību par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Atbalstu LAD izmaksās pieejamā finansējuma ietvaros, ņemot vērā iesniegumu iesniegšanas secību, ja šo noteikumu pielikumos nav noteikts atbalsta proporcionālais samazinājums vai projektu vērtēšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit