Foto: stock.xchng
Minimālais finansējuma deficīts kompensējamo zāļu nodrošināšanai šogad ir 5 miljoni latu, šodien preses konferencē sacīja Veselības ekonomikas centra (VEC) vadītāja Daiga Behmane.

Viņa skaidroja, ka šogad piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem ir 67,6 miljoni latu, tāpat ir panākta vienošanās ar zāļu ražotājiem par solidāru deficīta segšanu, līdz ar kopējais kompensējamo zāļu budžets šogad ir 73 miljoni latu. Tomēr, ņemot vērā pacientu pieaugumu un vidējos mēneša izdevumus kompensējamām zālēm - 6,5 miljonus latu -, šogad ir nepieciešami vismaz 78 miljoni latu, lai nepasliktinātos kompensējamo medikamentu pieejamība.

Behmane sacīja, ka pašā kompensējamo medikamentu sistēmā visu laiku tiek meklētas iekšējās rezerves, lai nodrošinātu zāļu pieejamību, tomēr patlaban tik lielas rezerves sistēmā atrast nevar.

Kopumā šogad pacientu skaita pieauguma dēļ izdevumi kompensējamiem medikamentiem varētu pieaugt par 5,7 miljoniem latu, savukārt samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atcelšana atsevišķām medicīnas precēm palielinās izdevumus aptuveni par 1,5 miljoniem latu, savukārt 3,2 miljonus plānots ietaupīt uz medikamentu cenu samazinājuma un ģenērisko zāļu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā.

VEC vadītāja pastāstīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm zāļu patēriņš ir viens no zemākajiem, arī inovatīvo medikamentu pieejamība ir zema, turklāt arī salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mūsu valstī ir vismazākie izdevumi kompensējamiem medikamentiem.

Lai sasniegtu Igaunijas līmeni un nodrošinātu, ka primārā veselības aprūpe ir sistēmas pamats un cilvēki ārstējās ambulatoru, kompensējamiem medikamentiem būtu jāpiešķir vēl 30 miljonus latu, norādīja Behmane.

Patlaban atbildīgās institūcijas - VEC, Veselības norēķinu centrs (VNC) un Veselības inspekcija (VI) - sagatavojušas ziņojumu Veselības ministrijai (VM) ar detalizētiem aprēķiniem, ko plāno iesniegt nākamnedēļ. Gan valdība, gan arī VM ir informētas par nepietiekamo finansējumu, šīs jautājums tika pārrunāts arī koalīcijā, pastāstīja VNC vadītājs Andrejs Doveiks.

"Mēs ļoti ceram, ka tiks piešķirts papildu finansējums, tomēr patlaban tas vēl nav apstiprināts," sacīja Doveiks. Viņš arī piebilda, ka pacientu līdzmaksājumu paaugstināšana var tikt vērtēta tikai kā pēdējais solis problēmas risinājumam un no tā maksimāli jāizvairās.

Kā sacīja VM pārstāve Egita Pole, patlaban VM nevar komentēt jautājumu par papildu 5 miljonu latu piešķiršanu, sākumā ir jāizvērtē atbildīgo institūciju ziņojums un to piedāvātie risinājumi.

Tāpat, lai nepasliktinātos kompensējamo medikamentu pieejamība, ir plānots pastiprināt uzraudzību par to, cik pamatoti ārsti izraksta pacientiem medikamentus, tādējādi mudinot ārstus izvēlēties pašas izmaksu efektīvākās terapijas. Uzraudzību nodrošinās VI, un tās mērķis nav "čakarēt dakterus, bet gan kopīgi pameklēt iespējas, lai noturētos budžeta ietvaros", sacīja VI vadītājs Egils Harasimjuks. Viņš arī uzsvēra, ka ārstiem ir pienākums izrakstīt kompensējamos medikamentus, ja ir indikācijas.

Savukārt farmācijas uzņēmumus rosinās mazināt mārketinga izdevumus un līdz ar to medikamentu cenas. Šim nolūkam plāno ieviest mārketinga izdevumu deklarēšanas sistēmu un noteikt prasību publiskot, cik līdzekļu tiek tērēts mārketinga aktivitātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!