Zvanniekos mītošie Somāliešu bēgļi sākuši meklēt darbu un skolu un Rīgā uz ielas jau sastopas ar pirmajām neiecietības izpausmēm, pirmdien raksta laikraksts "Diena".
Somālieši atzīst, ka Zvanniekos dzīvot ir labi, taču viņi gribot mācīties un strādāt, skaidrā latviešu valodā laikrakstam "Diena" stāstījis 19 gadus vecais Fārūks. Ar prasmi sarunāties latviski pārsteidz arī pārējie seši somāliešu bēgļi.

Pēc izlikšanas uz ielas no Olaines imigrantu nometnes visi septiņi par savām mājām jau pusotru mēnesi sauc Zvannieku mājas Cēsu rajona Skujenes pagastā. Māju saimnieces Sandras Dzenītes lielākā rūpe esot līdz septembrim diviem somāliešu pusaudžiem atrast vietu kādā no apkārtnes vidusskolām, bet pārējiem — darbu.

Ikdiena Zvanniekos Somālieši rūpējas par tīrību un kārtību plašajā divstāvu lauku mājā, pieskata bērnus. Fārūks stāsta, ka māk uzvārīt kartupeļus, pagatavot salātus, bet vislabāk viņam garšojot zupas. Brīvajā laikā Zvanniekos cieņā ir volejbols un latviešu valodas stundas.

Pagājušo trešdien somālieši kopā ar Sandru Dzenīti devušies saņemt pirmo valsts piešķirto pabalstu. Pieaugušajiem tas ir minimālā alga jeb 80 latu mēnesī, nepilngadīgajiem — 30% no summas.

Pabalstus somālieši atdevuši Zvannieku māju saimniecei, kurai bez somāliešiem Zvanniekos jāaprūpē vēl 25 bērni vecumā no četriem līdz 24 gadiem, iztiekot ar labdaru saziedoto, baznīcas atbalstu un bērnu pabalstu naudu.

Drīz katram bēglim tiks atvērts savs bankas konts, kas turpmāk pabalstu ļaus saņemt bez starpniekiem. Vajadzību ir ne mazums. Nāk ziema, afrikāņiem jāpērk siltas jakas, zābaki.

Abi jaunākie somāliešini – Nasīrs (15) un Azīza (16) — daudz pozitīvu iespaidu guvuši divu nedēļu starptautiskajā nometnē Cēsīs. Nasīrs visus līdz asarām aizkustinājis, nodziedot Latvijas himnu, stāstot par Zvanniekiem un savu jauno mammu Sandru.

Diemžēl bēgļiem nav gājusi secen neiecietība pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, lai arī biežāk viņus pavadot apkārtējo smaidi un interese. Nasīru un Azīzu Vecrīgā gaišā dienas laikā aplenca, sāka grūstīt un apsaukāt agresīvi skūtgalvji. Labi, ka iejaucās līdzās esošie ārzemnieki.

Sandras lielākā rūpe tagad ir atrast abiem pusaudžiem vietu kādā no apkaimes vidusskolām, bet pārējiem — darbu. Kāds pazīstams Rīgas viesnīcas īpašnieks, kura vārdu Sandra negrib atklāt, piedāvājis bēgļus nodarbināt topošajā viesnīcā, katru apmācot savā jomā. Dažiem piedāvāts darbs arī tuvējā galdniecībā.

Pagaidām bēgļu aprūpētājiem nav izdevies atrisināt konfliktu ar Zvannieku īpašnieku Jāni Ezergaili no ASV, kurš piedraudējis lauzt nomas līgumu, ja afrikāņus neizliks. Sandra pat nepieļauj šādu domu. "Viņa prasība ir klaji diskriminējoša," atzīst arī Zvannieku aktīviste juriste Inese Riežniece un atgādina, ka 2001.gadā Ezergailis pats māju atvēlējis labdarībai bez nosacījumiem, tāpēc tagad prasība "labdarība tikai latviešu bērniem" esot neizprotama. Nomas līgums ar Ezergaili par mājas izmantošanu ir noslēgts līdz 2014.gadam. Ezergailis ar laikrakstu runāt teicies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!