Eiroskeptiķu grupā, kas uzturējās Latvijā, bija pārstāvēti dažādu slāņu, politisko pārliecību un profesiju cilvēki, tai skaitā skolotāji, studenti, zemnieki, pensionāri un mazie uzņēmēji. Latvijā bija ieradušies eiroskeptiķi no vairākām organizācijām - "Alternatīva Eiropas Savienībai", "Līga par brīvu Somiju", "Sieviešu alternatīva Eiropas Savienībai", "ES kritiskā jaunatne".
Skandināvu eiroskeptiķu organizācijas savstarpēji vienojušās, ka dāņi un norvēģi dosies uz Igauniju, lai uzrunātu sabiedrību par ES jautājumiem šajā valstī, bet somi apmeklēs Latviju, sacīja Kotzera.
Somu eiroskeptiķi savas viesošanās laikā izgāja Rīgas ielās, diskutēja ar iedzīvotājiem, kā arī apmeklēja valsts iestādes, lai skaidrotu savu pozīciju. Šādas aktivitātes tika īstenotas sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko organizāciju "Neatkarība ārpus ES".
"Jūs droši vien brīnieties, kādēļ mēs esam ieradušies Latvijā, jo balsojums referendumā ir jūsu pašu rokās," preses konferencē sacīja Kotzera. "Taču mums ne visai patīk, ka Somijas amatpersonas ierodas Latvijā un māca ļaudis, kā viņiem balsot. Ja šeit ierodas Somijas premjerministrs, tad uzskatām, ka arī parastajiem pilsoņiem vajadzētu dalīties ar jums savā pieredzē."
Somu eiroskeptiķi uzskata, ka viņu valsts pievienošanās ES un kopīgās valūtas eiro ieviešana ir veicinājusi tradicionālā ziemeļvalstu labklājības modeļa iziršanu. Tā gaitā visvairāk cietušas sabiedrības neaizsargātākās grupas - pensionāri, bezdarbnieki, sievietes un bērni.
Pēc Kotzeras teiktā, savienība, par kuru Latvijas pilsoņi balsos 20.septembra referendumā, būs pavisam citāda pēc tam, kad stāsies spēkā jaunā Eiropas konstitūcija. "Jūs balsosit par pievienošanās līgumu, bet nākotnē ietekmīgie vīri ierādīs jums, kā savienība darbosies," prognozēja somiete. Kotzera apgalvoja, ka 70% Somijas iedzīvotāju vēlas, lai par Eiropas konstitūcijas ieviešanu tiktu rīkots referendums, taču valdība šo balsošanas iespēju nolēmusi liegt.
Somu eiroskeptiķi žurnālistiem norādīja, ka deviņdesmito gadu sākumā, pirms valsts vēl bija pievienojusies ES, Somija 64% no iekšzemes kopprodukta izmaksāja algās saviem iedzīvotājiem. Pēc šī rādītāja valsts bija trešajā vietā Eiropā, patlaban Somija šajā rādītājā esot noslīdējusi uz 12.vietu.
Kotzera uzsvēra, ka visaugstākais labklājības līmenis ES ir Dānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā - valstīs, kuras vēl nav ieviesušas eiro. Būtisks faktors esot arī pensijas vecuma palielināšana. Pēc Kotzeras teiktā, Somija sākotnēji, pirms iestāšanās ES, gatavojusies pazemināt pensionēšanas vecumu līdz pat 62 gadiem, taču šos plānus nācies pārskatīt.
Savukārt somu studenti sacīja, ka valsts pabalsti studējošajiem nav cēlušies kopš deviņdesmito gadu sākuma, lai arī cenas transportam, kā arī citiem pakalpojumiem ir augušas par gandrīz 20%. Norādot uz vispārējām saimnieciskajām grūtībām viņu valstī, somu eiroskeptiķi atzīmēja, ka slimnīcās ir pieaugušas rindas, trūkst apkalpojošā personāla, tiekot slēgtas bibliotēkas un mazās skolas, katrā piektajā Somijas pašvaldībā trūkst pasta nodaļu. Esot arī jūtama iedzīvotāju sociālā noslāņošanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
