Šogad Latvijā kopš marta beigām, kad tika fiksēts pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums, reģistrēts 5341 kūlas ugunsgrēks, kas ir lielākais skaits pēdējo desmit gadu laikā, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses un sabiedrisko attiecību departaments.
Statistika liecina, ka kūlas ugunsgrēkos dzīvības zaudēja seši cilvēki, cieta astoņi, izdega 22 540 hektāri zemes, aizdegās 449 ēkas. VUGD darbinieki šogad kūlas dedzināšanas sezonā dzēsa arī 602 meža ugunsgrēkus.

VUGD ikgadējie papildus izdevumi degvielai, tehnikas remontam, virsstundu darba samaksai kūlas dzēšanas dēļ ir vidēji 20 tūkstoši lati degšanas sezonā. Kūlas degšanas sezonā izsaukumu skaits, ko saņem VUGD, sasniedz pat 500 izsaukumus parasto 30 vietā, līdz ar to VUGD nākas strādāt pastiprinātā režīmā visu kūlas degšanas sezonu – vairākus mēnešus.

IeM norāda, ka kūlas ugunsgrēku dzēšana ir arī fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsēju veselībai - nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri arumiem un grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu - slotas, lupatas, lāpstas un zarus.

Valdība otrdien piešķīra IeM līdzekļus papildus izdevumu segšanai, kas saistīti ar kūlas ugunsgrēku dzēšanu.

IeM plānots piešķirt 186 336 latus degvielas iegādes un ugunsdzēsības tehnikas remonta izdevumu segšanai, kā arī ārpus darba laika kūlas ugunsgrēku dzēšanā iesaistīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku materiālajai stimulēšanai.

Papildus izdevumus paredzēts piešķirt no Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!