Pēdējās dienās protesta akcijas kļuvušas gandrīz vai par ikdienu – no motociklistiem, studentiem un dažādu arodu ļaudīm pie Saeimas, līdz ielas bloķētājiem un simboliskas konstitūcijas dedzinātājiem Līvānos. Vieni atbalsta, citi kritizē gan saturu, gan formu. Kas notiek ar sabiedrības noskaņojumu, tā publiskajām un nepubliskajām izpausmēm, kādi ir ceļi sabiedrības pašorganizācijai un saziņai ar varu – tie ir šīvakara "Kas notiek Latvijā?" pamatjautājumi.

Pirms nedēļas tika publiskoti SKDS veiktā kārtējā "DnB NORD Latvijas barometra" pētījuma rezultāti, kas liecina, ka 53% aptaujāto valsts virzību raksturo kā "aizej tur, nezin kur", un kā tēlu, kas vislabāk raksturo Latviju un tās tautu šobrīd, gandrīz trešdaļa izvēlas "apslapinājušos kaķēnu".

Iespējams, pēdējo nedēļu notikumi ap valsts budžeta pieņemšanu šos vērtējumus ir mainījuši, tomēr gana simptomātiski tie vienalga ir. Pēdējo dienu protesti pastiprina jautājumus par to, ciktāl kurš zina, kurp doties, savukārt kaķēna līdzība, acīmredzot, meklējama ne tikai racionālās, bet arī mentālās un psiholoģiskās kategorijās, tostarp publiski atražotajās.

Protestu temats Latvijā tiek cilāts jau ilggadīgi. Daudzkārt kritizēts, ka sabiedrība nespēj organizēties, salīdzinot ar citām valstīm, kur regulāra parādība ir masveidīgi streiki. Nereti arī izskan salīdzinājumi ar radošās inteliģences aktivitāti pirms divdesmit gadiem. Pēc 13.janvāra grautiņiem tika kritizēta agresija, tomēr aptaujas liecināja, ka daudzi to atbalsta. Tilta bloķēšana Bauskā gan jau vairāk saistījās ar kritiku pret varas pārstāvjiem, savukārt pēdējās dienās, šķiet, izteikta noskaņa ir, ka protestiem nav jēgas, jo tos neņem vērā, un netrūkst arī novērtējumu, ka daudzu protestētāju prasības ir neskaidras vai apšaubāmas.

Tai pat laikā nevar noliegt, piemēram, ka tik masveidīga stundentu akcija kā otrdien Latvijā nav pieredzēta, savukārt tautas sanākšana Līvānos, iespējams, ir ļoti zīmīgs simptoms situācijai reģionos. Protams, kombinacijā ar novērtējumiem, ka daudz lielāks protests ir klusa prombraukšana no Latvijas, kas valstij un nācijai ir visbīstamāk.

Kas notiks un kam jānotiek turpmāk? Vai protesti ir adekvāta izpausmes forma un vai tas ir risinājums? Ja ir, kādam jābūt saturam, apjomam? Kā panākt sabiedrības viedokļa vērāņemšanu – no publiskiem pasākumiem ielās līdz nevalstisku organizāciju darbībai?

Raidījumā piedalīties aicināti vairāku pēdējo protestu dalībnieki, gan vairāku aktīvāko nevalstisko organizāciju līderi un arī pazīstami sabiedrības domāšanas pētnieki.

Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem knl@knl.lv, mājaslapa internetā www.knl.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit