Maija sākums ir gadadienu laiks – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija, iestāšanās Eiropas Savienībā, otrā pasaules kara beigas un Uzvaras diena. Šogad šai pašā laikā 1.maija vēsturē ieiet arī Latvijas karavīru bojāeja Afganistānā, bet politiskās kaislības – no valsts drošības līdz Uzvaras piemineklim, no patriotisma līdz astoņkājiem - krietni pastiprina priekšvēlēšanu kampaņas, kas nu jau sāk uzņemt apgriezienus. Šie notikumi un to kopsakarības būs šīvakara debašu „Kas notiek Latvijā?” temati, vērtējot politiskos procesus laikā, kad vairāk nekā citkārt ir pamats domāt par valsts nākotni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neatkarības deklarācijas atzīmēšana lielākoties notika pēc tradicionālā ikgadējā scenārija, savukārt skaļāka nekā citus gadus ir piecgade kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Abu svinību kontekstā aktuāli ir un paliek ne pirmo gadu uzdotie jautājumi par Latvijas mērķiem – gan savā valstī, gan starptautiski.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze svētku uzrunā runāja par krīzi kā mācību stundu, par nepieciešamību atjaunot ticību valstij, par vienotiem mērķiem, par uzticēšanos un līdzdarbošanos politiskajos procesos. Taču par to, cik šādas runas ir balstītas realitātē un cik mērķtiecīga ir Latvijas šībrīža politisko līderu darbība, šaubīgi liek domāt ne tikai pretrunas ekonomikas un budžeta politikā, bet arī kārtējie etniska rakstura saukļi ikgadējā epopejā ap pasākumiem pie Uzvaras pieminekļa, un arī priekšvēlēšanu vārdu kaujas.

Starptautiskā kontekstā Latvijas šķietami līdztiesīgais statuss Eiropas Savienībā krietni vien sašķobījies, kopš esam nonākuši parādnieku statusā. Un tieši šī statusa dēļ, neatkarīgi no iekšlietu ministres un aizsardzības eksministres Lindas Mūrnieces straujās retorikas maiņas, vēl vairāk pamatoti kļūst jautājumi par Latvijas vēlmju un iespēju sabalansētību starptautiskajā misijā Afganistānā, kad arvien vairāk trūkst resursu pašmāju valstiskām misijām. Taču pat diskusijās par šo tēmu valdošā koalīcija, ne jaunie, ne vecie tās dalībnieki, pagaidām neielaižas.

Par to, cik tuvu vai tālu no mērķiem, ideoloģijām vai vērtībām esam, ļauj spriest arī tas, kā uzņem apgriezienus politiskās kampaņas. Tēvzemiešu un saskaņiešu virutālajai videoklipu cīņai nu seko reklāmas ar saukļiem par Aināru Šleseru kā labāko Rīgas mēra amata kandidātu, kam atbildi parādā nepaliek arī sāncenši. Tiesa gan, tēvzemiešu revanšs Satiksmes ministrijā rada atkal jaunus jautājumus par to, vai cīņa ar nu jau folklorizētajiem astoņkājiem ir sauklis vai būtība.

Tikmēr jaunākās socioloģiskās aptaujas liecina, ka Nils Ušakovs un Šlesers ir divi populārākie galvaspilsētas mēra kandidāti, un saskaņiešiem, atstājot aiz sevis „Jauno laiku” un citus, ir lielas izredzes pārliecinoši uzvarēt Rīgas domes vēlēšanās. Arī tas liek prognozēt politikas maiņas un, uzsākot divdesmito gadu kopš Latvijas Republikas Neatkarības atkalpasludināšanas, rada jautājumus gan politiķiem, gan vēlētājiem – kam uzticēties un kādi, ja tādi ir, varētu būt vienojošie mērķu?

Raidījumā piedalīsies vairāku pēdējā nedēļā notikušajos un tuvākajās dienās gaidāmajos politiskajos notikumos aktīvāko partiju līderi, kā arī politisko procesu analītiķi.

Raidījuma sākuma plkst.21.20 LTV 1.programmā, e-pasts jautājumiem un viedokļiem knl@knl.lv, mājaslapa - www.knl.lv

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form