Foto: AFI

Vētras postījumu dēļ gaidāmā meža kaitēkļu invāzija un apgrūtinātā ugunsgrēku lokalizēšana šovasar var radīt milzu ekoloģisko un saimniecisko katastrofu Latvijas mežsaimniecībā, prognozē Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šā gada janvāra vētra radījusi būtiskus postījumus Latvijas mežsaimniecībai, un jau tagad ir skaidrs, ka lielus koksnes apjomus no mežiem tā arī neizdosies izvākt un izstrādāt.

Kā šodien žurnālistiem uzsvēra VMD Meža aizsardzības sektora vecākais referents Agnis Šmits, lielus postījumu draudus mežiem rada egļu astoņzobu mizgrauzis, kas noposta spēcīgākās un veselākās egles. Pēdējā šī kukaiņa masu savairošanās Latvijā novērota no 1992. līdz 1996.gadam.

"Šo kukaiņu savairošanās risks ir ļoti iespējams. Pirmā kukaiņu paaudze sāk lidot maija sākumā, bet labvēlīgu un siltu laika apstākļu ietekmē vasaras beigās var attīstīties jau otrā paaudze, kas ir daudz masveidīgāka, agresīvāka un nodara lielākus postījumus," skaidroja Šmits.

Sākotnēji egļu astoņzobu mizgrauzis savairojas kritušos kokos un celmos. Kad tā populācija attīstījusies, tas uzbrūk egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem.

Kā iespējamie risinājumi kaitēkļu invāzijas lokalizēšanai tiek ieteikts maksimāli izstrādāt kritušos kokus līdz kukaiņa ligzdošanas sākumam maijā, bet pēc 1.jūnija necirst augošus egļu kokus, jo to smaka pievilina ceļojošos kaitēkļus. Tāpat jālieto speciāli feromonu slazdi kukaiņu ķeršanai.

Kā norādīja VMD pārstāvis, bez egļu astoņzobu mizgrauža vēl ir četras kaitēkļu sugas, kuru masveida savairošanās ir iespējama.

Savukārt VMD Ugunsdzēsība daļas vadītājs Arnis Gertners informēja, ka jau tagad ir skaidrs, ka līdz ar lielajiem sagāzto koku apjomiem mežos būs apgrūtināta mašīnu un dzēsēju nokļūšana līdz ugunsgrēku vietām, kā arī padarīti bīstamāki dzēšanas darbi.

"Ja būs silta vasara, uguns daudz ātrāk spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, kā arī sagāztajām galotnēm, tādējādi sasniedzot daudz lielākus izplatības apmērus," skaidroja Gertners.

VMD jau tagad pašvaldībām izsūtījis vēstules ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk sakopt to teritorijās esošos meža ceļus. Kā norādīja Gertners, patlaban izbraucami ir maģistrālie ceļi, ceļi uz mājām un tie meža ceļi, kur notiek mežizstrāde. Pārējos ir pārvietošanās apgrūtinājumi, kurus novērst ugunsdzēsējiem bieži nebūs pa spēkam.

VMD pārstāvji arī secinājuši, ka šogad un nākampavasar saasināsies egļu un bērzu stādu deficīts, jo pieprasījums jau tagad pārsniedzot piedāvājumu, un lielas mežu platības var palikt neatjaunotas.

Janvāra vētra radījusi būtiskas izmaiņas Latvijas kokmateriālu tirgū - gan ar cenu izmaiņām, gan ar lapu koku deficītu, gan ar nepietiekamām mežistrādes un darbaspēka jaudām. VMD pārstāvji prognozē, ka zāģbaļķu tirgus varētu stabilizēties tikai rudenī, bet skuju koku papīrmalkas - tikai nākamgad.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar VMD informāciju spēcīgajā vētrā Latvijā bojāti vismaz 7,3 miljoni kubikmetru koksnes. Gadā Latvijā tiek izcirsti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koksnes.

VMD savām struktūrvienībām noteicis, ka jāizsniedz apliecinājumi vējlauzē un vējgāzē bojāto koku izciršanai ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc rakstveida pieteikuma saņemšanas.

Koksne un tās izstrādājumi Latvijas eksportā ieņem nozīmīgāko vietu. Pērn desmit mēnešos tie ieņēma 31,7% no Latvijas eksporta kopvērtības.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form