Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) rosinājis radikāli reformēt reģionu attīstības pārvaldi, pārveidojot plānošanas reģionu attīstības padomes, to ministrs atklāj intervijā "Latvijas Avīzei".
"Top Nacionālais attīstības plāns, pieskaņots ES 2014. – 2020. gada budžeta iespējām – iepriekš plāni un nauda nesakrita. "Apakš" šī plāna top reģionu attīstības stratēģijas, kam jāparedz, kā reģionā īstenot to, uz ko visi ejam valstiski. Turklāt – ņemot vērā vietējos apstākļus, piemēram, ka Kurzemē ir ostas, Latgalē ir pierobeža utt. Bet reģioniem vajadzīga struktūra, kas nodarbotos ar plānotā īstenošanu. Tas pagaidām ir melnais zirdziņš, tāpēc man ir jauns risinājums," saka ministrs.
Katrā no četriem plānošanas reģioniem ir 20 – 23 pašvaldības ar vadītājiem. Pašlaik to vidū ir pilsētas, lieli ekonomiskās virzības centri un ir mazāki novadi, "tātad – nelīdzsvarotība", secina Sprūdžs. Pēc viņa sacītā, "lielajām pilsētām ir sava asociācija, tās iet uz Finanšu ministriju (FM), lielākoties ignorējot un apejot vietējo plānošanas reģionu ar tā lokālajām interesēm". "Kopējai reģiona attīstībai tas īsti neder, jo "mazie", būdami skaitā vairāk, "lielos" nereti pārbalso un notiek deķa vilkšana no vienas puses uz otru. Es ierosinu pārveidot plānošanas reģionu attīstības padomes," saka ministrs.
Padomes cita starpā būs atbildīgas arī par ES finansējuma sadali. "Norīkosim padomēs pēc paritātes principa divu pilsētu un divu novadu pārstāvjus, kuri varētu mainīties rotācijas kārtībā. Papildināsim padomes ar FM pārstāvi, jo nereti šī ministrija taisnīgi aizrādījusi, ka dažviet pašvaldībās nesaimnieciski izlieto līdzekļus. Nesakliegsimies un neapkarosim viens otru no diviem krastiem; lai FM cilvēks iesaistās reģionu padomēs un kontrolē procesus. Kopā ar viņu – arī Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VARAM pārstāvji, jo šīs jomas lauku teritorijās ir svarīgas. Visbeidzot, trešais četrinieks padomēs būtu uzņēmēju, darba ņēmēju pārstāvji, kā arī reģionālo augstskolu cilvēki," teica ministrs.
Tas, pēc ministra sacītā, būtu "parlaments" no 12 cilvēkiem, kuri ievēlē sev priekšnieku un strādā – apstiprina stratēģiju un investīcijas reģionā. "Šī pārvalde jārada, piemērojoties jau minētajam 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodam. Idejas radīs pašvaldības, un tās tiks iesniegtas reģionu padomēs. Tur apstiprinās, un – aiziet nauda! Tā ir visai radikāla reforma, bet līdz šim man gājis samērā veiksmīgi, saskaņojot projektu ar visām iesaistītajām pusēm," uzskata ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
