Foto: F64

Satversmes tiesa (ST) ierosināja lietu par Latvijas pilsonības atņemšanas noilguma termiņu, ja pilsonības iegūšanā sniegtas nepatiesas ziņas, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

Tiesā apstrīdēts Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7. punkts, kas paredz, ka personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013. gada 1. oktobrim, šā likuma 24. panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš sākas no 2013. gada 1. oktobra.

Ievērojot Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā pilsonības iegūšanas procesā apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi ar to saistītos faktus un ja nav pagājuši vairāk kā desmit gadi no tās iegūšanas. Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013. gada 1. oktobrim, desmit gadu termiņš sākas no šā datuma.

Turpretī augstākā juridiskā spēka norma – Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu pieteicējam atņemta Latvijas pilsonība, kuru viņš bija ieguvis pirms 2013. gada 1. oktobra. Lēmums saistīts ar to, ka pieteicējs, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas vai noklusējis faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem.

Atbilstoši apstrīdētajai normai PMLP, lemjot par pieteicēja pilsonības atņemšanu, nav piemērojusi Pilsonības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto 10 gadu termiņu.

Pēc AT ieskata, apstrīdētā norma bez objektīva un saprātīga pamata nostāda personas, kas Latvijas pilsonību ieguvušas pirms 2013. gada 1. oktobra, nelabvēlīgākā tiesiskajā situācijā salīdzinājumā ar personām, kas Latvijas pilsonību ieguvušas pēc šā datuma. Attiecībā uz šīm personām noilguma termiņš esot nesamērīgi garāks. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.

ST ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 5. decembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 3. marts, un par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!