Satversmes tiesa atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums, kas paredz iespēju līgumā atteikties no parādnieka brīdināšanas par īpašuma nodošanu izsolē. Spriedumā norādīts, ka parādnieks nevar aizsargāt savas tiesības, ja viņš netiek brīdināts par ķīlas ņēmēja nolūku iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē.
Lieta ierosināta pēc sūdzībām par kārtību, kādā tiesa izskata pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē, ja to iesniedzis ķīlas ņēmējs, piemēram, banka.
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Iesniedzēji uzskatīja, ka Satversmei neatbilst arī normas, kas ļauj ne tikai īpašniekam, bet arī ķīlas ņēmējam sniegt tiesā pieteikumu par īpašuma pārdošanu.
Taču tās ST atzina par konstitūcijai atbilstošām, norādot, ka likums arī nekustamā īpašuma izsoles gadījumā parādniekam nodrošina vairākas savu tiesību aizsardzības iespējas, piemēram, iespēju vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Tāpat tiesnesim, pieņemot lēmumu atļaut nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir jāpārliecinās, vai īpašuma pārdošanai nav likumīgu šķēršļu, piemēram, ķīlas līgumā minētie nosacījumi patiešām ir iestājušies (kavēts maksājums un tamlīdzīgi).
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā. Spriedums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
