Satversmes tiesa (ST) 12.oktobrī atteikusi ierosināt lietu pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Roberta Zīles (TB/LNNK) septembrī iesniegtā pieteikuma, kurā viņš apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus vēlēšanās kandidēt EP deputātam, informēja tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ST pārstāvis informēja, ka tiesas atteikums pamatots ar to, ka no Zīles pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka apstrīdētā norma būtu tieši aizskārusi viņa Satversmē noteiktās pamattiesības.

Zīle nav bijis pieteikts par Saeimas deputāta kandidātu un apstrīdētā norma attiecībā uz viņu nav piemērota, konstatējusi ST, atzīstot, ka tādējādi pieteikuma iesniedzējs lūdzis izdarīt abstraktu apstrīdētās normas pārbaudi, ko attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju ST likums nepieļauj.

Līdz ar to konstitucionālā sūdzība neatbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, par ST lēmumu informēja Ērmiņš.

Zīle pieteikumā norādīja, ka apstrīdētā likuma norma esot netaisnīga un diskriminējot EP deputātus.

Viņš pauda uzskatu, ka vienai no trim pārstāvju grupām, kuras Latvijā tieši ievēlē tauta, nepamatoti tiek noteikti daudz stingrāki nosacījumi kandidēšanai Saeimas vēlēšanās.

Ne pašvaldību, ne Saeimas deputātiem, kļūstot par Saeimas deputātu kandidātiem, nav līdz ievēlēšanas brīdim jānoliek iepriekš iegūtais mandāts.

Zīle lūdza atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes 101. un 91. pantam.

Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta otrā daļa noteic: ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts EP deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis EP deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, CVK svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

Satversmes 101.pants paredz ikvienam Latvijas pilsonim tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, savukārt Satversmes 91.pants aizliedz diskrimināciju.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Lēmumu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form