Satversmes tiesa (ST), izvērtējot Jāņa Kalniņa konstitucionālo sūdzību, konstatējusi, ka kārtība, kādā tiesa uzliek sodu par neierašanos uz tiesas sēdi, atbilst Satversmei, portālu "Delfi" informēja ST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kalniņa apstrīdētā norma paredz, ka nav pārsūdzami tiesas lēmumi par naudas soda uzlikšanu (ja naudas sods uzlikts par procesuālu normu pārkāpšanu, piemēram, par neierašanos uz tiesas sēdi).

ST norādīja, ka Satversmes 92.pants neprasa, lai katrā gadījumā tiktu paredzētas pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā, ja pienācīgs tiesas process tiek nodrošināts tajā tiesu instancē, kura naudas sodu uzliek. Tiesības uz taisnīgu tiesu paredz, ka ir jānodrošina iespēja, ka persona tiek uzklausīta. Civilprocesa likums nodrošina personai iespēju tikt uzklausītai un pierādīt, ka procesuālais pārkāpums izdarīts attaisnojošu iemeslu dēļ. Proti, Civilprocesa likums paredz personai, kurai uzlikts naudas sods procesuālās sankcijas veidā, tiesības vērsties tajā tiesā, kas sodu ir uzlikusi, un lūgt atbrīvot viņu no naudas soda un samazināt tā apmēru. Tiesai ir pienākums personu atbrīvot no procesuālās sankcijas veidā uzliktā naudas soda, ja persona iesniedz pierādījumus tam, ka tā attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, neieradās tiesas sēdē un attaisnojošu iemeslu dēļ laikus nepaziņoja par neierašanos, informē ST.

Tiesa konstatēja, ka apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības: ierobežojums pastāv tiktāl, ciktāl personai tiesības tikt uzklausītai tiek nodrošinātas tikai pēc tam, kad sods tai ir uzlikts un izpildu process uzsākts. Taču tiesa norādīja, ka ierobēžojums ir pieļaujams un samērīgs.

Tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Tas, ka naudas sods procesuālās sankcijas veidā tiek uzlikts nekavējoties un persona, kura izvairās ierasties uz tiesu, nekavējoties izjūt soda nelabvēlīgās sekas, padara procesuālās sankcijas veidā uzlikto naudas sodu par iedarbīgu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt, labums, ko sabiedrība kopumā gūst no iespējas efektīvi disciplinēt lietas dalībniekus, kuri bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi un savlaicīgi nepaziņo neierašanās iemeslus, izpaužas gan lietas dalībnieku tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā, gan tiesu sistēmas noslogotības mazināšanā un prestiža celšanā, gan visu procesā iesaistīto personu laika ekonomijā, jo tās nav spiestas tiesā ierasties vairākkārt vai veltīgi.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

 

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form