Otrā kandidāte, "Vienotības" izvirzītā ST padomniece Silvija Meiere guva 28 deputātu atbalstu, pret viņu balsoja 65 deputāti. Pret abām kandidātēm nobalsoja 13 parlamentārieši.
"Vienotības" pārstāve Solvita Āboltiņa atbalstu Meierei argumentēja ar to, ka viņai ir labas akadēmiskās publikācijas, šobrīd viņa iesniegusi savu disertāciju, kā arī viņai ir pedagoģiskā darba pieredze, tāpēc Meiere ir profesionālāka kandidāte. Iespēju, ka balsojuma rezultāts varētu būt pretējs, viņa jau iepriekš saistīja ar politiķu vienaldzību pret sabiedrības viedokli.
Līdzīgu viedokli pauda cita "Vienotības" pārstāve, bijusī ST tiesnese Ilma Čepāne. Viņa norādīja, ka Muižniece ir viena no redzamākajām Latvijas politiķēm, kuras atrašanās Satversmes tiesas tiesneses amatā varētu radīt interešu konfliktu. Lai arī likums liedzot tiesnesim vienlaikus būt arī partijā, tomēr izstāšanās no tās būtu tikai formalitāte, uzskata Čepāne. Savukārt pretēji Muižniecei, Meierei ir darba pieredze ST un viņa nekad nav piederējusi kādai no partijām.
Toties LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš neslēpa atbalstu Muižniecei. Viņš atgādināja, ka TP pārstāves priekšrocības attiecībā pret Meiri ir tas, ka viņa ir bijusī tieslietu ministre, tātad, strādājusi izpildvarā, kā arī tas, ka jau labu laiku vada Saeimas Juridisko komisiju, kas apliecina pieredzi likumdevēju varā. "Es balsotu
par šīs pieredzes daudzveidību," teica Bērziņš.
Pēc Muižnieces ievēlēšanas Āboltiņa apziņojumā medijiem pauda, ka "TP vairs nav varas par valdību, bet arvien ir vara Saeimā, ko viņi izmanto, lai jebkuriem līdzekļiem panāktu nestabilitāti valstī, mēģinot izjaukt atjaunoto valsts izaugsmes procesu un vājināt valdību".
"JL jau iepriekš uzsvēris, ka konstitucionālās tiesas visā pasaulē ir instances, kurās strādā valsts respektablākie juristi – respektēti profesionāļi un akadēmiķi. Savukārt TP uzskata, ka šo amatu ir tiesīgi ieņemt politiķi, kas pēdējo gadu laikā pielikuši ne mazumu pūļu, lai valsti novestu krīzē. Šīsdienas Saeimas lēmums ST tiesneša amatam virzīt Muižnieci ir tieša ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neievēlēšanas scenārija sastāvdaļa. Pēc tam, kad parlaments dažu politisko spēku interesēs atbrīvojies no neērtā ģenerālprokurora, tas pārvērš arī ST par vietu, kur izmitināt politiski paklausīgus partijas biedrus," teikts JL paziņojumā.
Muižniece darbojas Eiropas lietu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā, kā arī apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu. Viņa strādā arī vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem un ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekle, informēja Saeimas Preses dienests.
Kopš ievēlēšanas 8.Saeimā un 9.Saeimā līdz 2009.gada 3.septembrim Muižniece pildīja Saeimas priekšsēdētāja biedres pienākumus. Viņa bija ievēlēta arī 7.Saeimā, 2004.gadā ieņēma tieslietu ministra amatu un no 1993. līdz 1998.gadam bija Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos.
No 1991. līdz 1993.gadam Muižniece strādājusi Augstākās Padomes Juridiskās pārvaldes Likumdošanas nodaļā un bijusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore. Viņa ir ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.
Iepriekš Muižniecei nebija skaidra partiju atbalsta. Jāvārdu viņas kandidatūrai teica pašas pārstāvētā Tautas partija, kā arī LPP/LC, savukārt noraidoša bija "Vienotība", kas Satversmes Tiesas tiesneses amatā vēlējās redzēt ST padomnieci, juristi Silviju Meieri.
Tikmēr citas lielas frakcijas – Zaļo zemnieku savienības un "Saskaņas centrs" – bija atturīgas un pavēstīja, ka vēl vētīs abus kandidātus.
Jau ziņots, ka Muižnieci kā ST tiesneses kandidāti aprīļa beigās pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā dažas minūtes pirms darbdienas beigām pieteica Saeimas TP un LPP/LC frakciju deputāti. Pirms tam "Vienotības" pārstāvji bija iesnieguši Meieres kandidatūru.
ST likums nosaka, ka tiesnešus var izvirzīt trīs institūcijas – Saeima, Ministru kabinets un tiesneši no sava vidus. Saeima drīkst izvirzīt trīs kandidātus, bet MK un tiesneši – divus. Tā kā iepriekš Jelāginu izvirzīja Saeima, tad Saeimai ir arī jālemj par nākamo kandidātu, kā arī par to jābalso. Pirms balsojuma par kandidātu Saeimai "Latvijas Vēstnesī" ir jāpublicē izvirzītā kandidāta apraksts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
