Stājusies spēkā Saeimas ratificētā Eiropas sociālā harta
Foto: DELFI

Otrdien stājusies spēkā iepriekš Saeimas ratificētā Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kurā parlaments atbalstīja pantu par tiesībām uz darbu, bet pantu par minimālo algu – neiekļāva, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš galīgajā lasījumā atbalstīja Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, atbalstot arī hartā iekļauto punktu par tiesībām uz sociālo vienlīdzību un darba aizsardzību, taču neratificējot pantu par strādājošo tiesībām uz atalgojumu, kas nodrošinātu "pienācīgus dzīves apstākļus" un saskaņā ar kuru, pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, minimālo algu valstī būtu jāpalielina no 200 līdz aptuveni 300 latiem.

Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūs saistoši vairāki hartas panti - par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Par hartas ratificēšanu nobalsoja visi 84 klātesošie deputāti.
Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu nodeva parakstīšanai 1996.gadā, paplašinot 1961.gada Eiropas Sociālā hartas un tās papildu protokolu tiesību sfēras. Tajā iekļautas arī jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš hartas tapšanas 1961.gadā.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš skaidroja, ka ratificēt visu Eiropas sociālo hartu pilnībā nav iespējams, jo vairākiem hartas punktiem, piemēram, par minimālās algas līmeņa celšanu, ir būtiska ietekme uz valsts budžetu un valsts konkurētspēju.

"Mēs nevaram ar algām virzīties pilnīgi atrauti no kaimiņvalstīm un ekonomiskās attīstības," teica Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka iepriekš labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) partijas biedrs biedrs, LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijai nav ekonomisku iespēju izpildīt pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantus par nabadzības samazināšanu un taisnīgu atalgojumu.

Hartas 4.pants runā par taisnīgu algu. Tostarp valsts apņemtos atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu viņiem un viņu ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Uz šā nosacījuma svarīgumu, kas Latvijai nepieciešama, uzstāj tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norādījis, ka pašlaik valstī noteiktā minimālā alga - 200 latu - ir pārāk maza.

Hartas 30.pants nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tajā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.

Comment Form