Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns NRA informēja, ka pašlaik notiek pirmstiesas izmeklēšana. Kamēr tā nebūs pabeigta, viņš, atsaucoties uz likumdošanu, atturējās sniegt sīkākus komentārus.
M. Avrutins iesniegumā Valsts policijai norādījis, ka M. Belkins viņu šantažējis kopš 1995. gada, pieprasot iekļaut viņu M. Avrutinam piederošās firmas “Nelda” daļā. Pēc tam, kā norādīts iesniegumā, M. Belkins caur starpniekiem nemitīgi pieprasījis no M. Avrutina lielas naudas summas.
Kādu dienu, pastaigājoties pa Vecrīgu, Avrutins sastapis M. Belkinu. Viņš pienācis pie M. Avrutina un teicis: “Ti trup!” (“Tu esi līķis!”). Kā apgalvo M. Avrutins, šos draudus viņš uzskata par reāliem, tāpēc meklējis palīdzību Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās.
M. Belkins NRA apgalvoja, ka viss, ko sacījis “Union of Councils” direktors, “ir meli un izdomājumi”. Par M. Avrutina pagātni NRA izdevās noskaidrot to, ka viņš savulaik bijis rīdzinieks, disidents, uzturējis aktīvus sakarus ar slavenā krievu disidenta Andreja Saharova cilvēkiem. Kopā ar domubiedriem viņš vācis ziņas par padomju režīma cilvēktiesību pārkāpumiem un nodevis tās Rietumu organizācijām. M. Avrutins un vēl citi viņa kolēģi tika notiesāti, viņam piespriests desmit gadu cietumsods. Cilvēktiesību aizstāvis tiesāts par sociālisma bagātību izlaupīšanu. Vēlāk ar tiesas spriedumu sodāmība atcelta. Neilgi pēc iznākšanas no cietuma viņš emigrējis uz ASV, bet jau pirmajos atmodas gados regulāri apmeklējis Rīgu un paralēli sabiedriskajam darbam organizācijā “Union of Councils” pievērsies biznesam.
Atvaļinātais pulkvežleitnants M. Belkins bija Organizētās noziedzības apkarošanas biroja 3. nodaļas priekšnieks, vēlāk šā biroja priekšnieka vietnieks. 1997. gada februārī par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeima M. Belkinam piešķīra Latvijas pilsonību. 1998. gadā, kad M. Belkins bija Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks, pret viņu tika ierosināta dienesta izmeklēšana un viņš uz laiku tika atstādināts no amata.