Foto: AFI

Klaiņojošo kaķu problēma Rīgā ir lielāka, nekā suņu, un tās iemesls ir "dīvainā" apkures sistēma, ceturtdien preses konferencē sacīja Pasaules dzīvnieku aizsardzības organizācijas (WSPA) inspektors Braiens Folkners (Brian Faulkner).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā norādīja eksperts, Latvijā ir vienota apkures sistēma, kas dod kaķiem iespējas aukstā laikā sasildīties. "Ja aukstajās ziemās kaķi nedabū siltumu, tad tie var neizdzīvot," skaidroja WSPA pārstāvis.

Folkners sacīja, ka ziemeļu valstīs, salīdzinot ar dienvidu valstīm, klaiņojošo kaķu problēmas nav. Tas, ka klaiņojošie kaķi spēj izdzīvot Latvijas aukstajos laika apstākļos ziemā, ir fenomens.

Savukārt klaiņojošo suņu ziņā situācija Rīgā ir līdzīga situācijai Rietumeiropas valstīs. "Situācija ir laba," vērtēja speciālists, papildinot, ka tas izskaidrojams ar to, ka Latvijas galvaspilsēta ir tīra un tajā nav atklātu atkritumu izgāztuvju, kur suņi var baroties.

Arī suņu turēšanas kultūra pilsētā ir līdzīga kā Rietumeiropas valstīs, teica Folkners.

Speciālistam gan nebija saprotama salīdzinoši viegla dzīvnieku iegāde. "Pārāk viegli iegādāties kucēnu," teica Folkners, piebilstot, ka Rietumeiropas valstīs ir nepieciešama licence, lai cilvēks varētu pārdot suņus, noteikti standarti arī dzīvnieka turēšanai.

Savukārt Rīgā suni var nopirkt tirgū, to var izdarīt ātri, spontāni, nedomājot par sekām. "Nav pārdomāts solis atļaut tirgos pārdot suņus," sacīja speciālists.

Ņemot vērā situāciju ar klaiņojošajiem suņiem, speciālists norādīja, ka ir nepieciešams veikt izglītojošo darbu, piemēram, ar bērniem, kas ir nākamie dzīvnieku īpašnieki un kas var ietekmēt savus vecākus.

Tāpat ir jābūt ne tikai likumdošanai, kas regulē klaiņojošo dzīvnieku problēmu, bet arī jānodrošina tās izpilde. Jānodrošina arī humāna suņu izķeršana pilsētā un uzturēšana patversmē, sacīja Folkners.

Folkners stāstīja, līdz 1989.gadam Lielbritānijā klaiņojošos suņus izķēra un iemidzināja policija. Vidēji dienā tika iemidzināti 1000 suņu. Valdība saprata, ka šīs problēmas risināšanai kaut kas ir jādara, un klaiņojošo dzīvnieku kontroli nodeva pašvaldībām. Toreiz tika aktīvi diskutēts par klaiņojošo suņu sterilizāciju.

Patlaban Lielbritānijā vairs neesot problēmu ar klaiņojošiem suņiem. Ja vēl 1988.gadā ik nedēļu tika noķerti 50-60 klaiņojošu suņu, tad 1999.gadā to skaits samazinājies līdz 3-4.

Savukārt Rīgā ir uzsākts projekts par klaiņojošo kaķu kontroli. Līdz šim šie dzīvnieki tika izķerti, aizvesti uz patversmi, kur kādu laiku paturēti un pēc tam iemidzināti. Taču zinātnieki, sākotnēji pētot savvaļas dzīvnieku, vēlāk arī kaķu populāciju, pierādījuši, ka, kaķus iznīcinot, nav ne mazākās iespējas samazināt to skaitu.

Pēc Folknera teiktā, kaķi dzīvo kolonijās, tos iznīcinot, rodas vakuums, bet saglabājas tikpat labas iespējas pārtikas ieguvei. Līdz ar to kaķi no citām kolonijām pārceļas uz to vietu, kur dzīvoja iepriekšējā dzīvnieku kolonija.

Klaiņojošo kaķu problēmas risināšanai Folkners iesaka šos dzīvniekus savākt, izvērtēt, vecos un slimos - iemidzināt. Savukārt jaunos un veselos - sterilizēt un nogādāt atpakaļ to mītnē. Pēc speciālista teiktā, rezultāti šai kontroles programmai gan nav tūlītēji un šāda veida pasākumi realizējami ilgākā laika posmā, taču tā ļauj kontrolēt klaiņojošo kaķu skaitu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form