Starptautiskajā podkāstu dienā spriež par raidierakstu tendencēm Latvijā  (5)

"Podkāstu industrija pasaulē ir miljardu vērts bizness. Latvijā – strauji augoša, bet aizvien bērnu autiņos esoša mediju kategorija. Vienojoša problēma šīm abām "pasaulēm" ir cīņa par auditoriju – kā milzīgajā konkurencē uzrunāt un noturēt klausītāju," diskusijas tematiku ieskicē Latvijas Radio podkāstu redaktors – attīstītājs Andrejs Siliņš.

Pie sarunu galda viņš pulcēs valodnieci un tulkotāju Aigu Veckalni, kura izveidojusi pirmo valodas podkāstu Latvijā "Pieturzīmes", neatkarīgo podkāstu producentu, tostarp "Bize vaļā" veidotāju Dāvi Freibergu, portāla "Delfi" galvenā redaktora pienākumu izpildītāju, podkāsta "Saturs nav semočkas" autoru Filipu Lastovski, Latvijas Radio oriģinālpodkāsta "Raidnīca" veidotāju Daci Krejeri un aktīvu podkāstu klausītāju, ilggadējo Latvijas Radio 5 – Pieci.lv rīta programmas veidotāju Uldi Ziediņu.

"Jaunākais Statista pētījums liecina, ka podkāstus visvairāk klausās Zviedrijā, Īrijā un Brazīlijā – vismaz reizi pēdējā gada laikā tur podkāstus klausījušies vairāk nekā 40% iedzīvotāju. Tikmēr, jo vairāk uz austrumiem, jo podkāstu klausīšanās paradums sabiedrības ikdienā pagaidām iesakņojies mazāk. Latvijas Radio pasūtītajā Snapshots pētījumā secināts, ka vismaz reizi dzīvē podkāstu klausījušies 44% iedzīvotāju, bet pēdējo 12 mēnešu laikā podkāstu auditorija Latvijā augusi par 16,7%, iegūstot 233 tūkstošus jaunu klausītāju. Arī raidierakstu skaits turpina pieaugt. Bet, vai šī brīža podkāstu attīstības stadijā Latvijā tiešām var runāt par savstarpēju konkurenci?" vēl vienu no diskusijas tematiem iezīmē Siliņš.

Raidierakstus lielākoties klausās 16-39 gadus jauni iedzīvotāji – pilsētnieki, pamatā Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās dzīvojošie, kas ieguvuši augstāko izglītību vai turpina mācīties. Latviešu valodā podkāstus klausās ap 30% iedzīvotāju, krievu – ap 22%, bet angļu – vidēji 19% cilvēku, liecina "Snapshots" pētījuma dati.

Divas trešdaļas no visiem podkāstu klausītājiem, kuri klausās raidierakstus latviešu valodā, var nosaukt vismaz vienu latviešu podkāsta nosaukumu vai tā veidotāju. Atpazīstamāko podkāstu TOP5, kā liecina konkrētā aptauja, veido:

Kopējais podkāstu formāta patērētāju skaits pēc Snapshots datiem Latvijā lēšams ap 600 tūkstošiem. "Dati šķiet aizdomīgi labi. Vienlaikus, uzticama statistika par auditorijas apjomu aizvien ir viena no ne tikai Latvijas, bet visas pasaules lielākajām podkāstu industrijas problēmām," komentē Siliņš.

Lai nu kā, aptaujas indikatīvais skaits ir teju divas reizes mazāk, nekā radio klausītāju skaits kopumā. "Kantar Latvija" auditorijas izpētes jaunākie dati (2021. gada pavasaris – vasara) liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā radio ik dienu klausījušies ap 70% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Lai arī podkāstu lietotāju skaits uzrāda augošu tendenci, katru formātu – satura patērēšanu radio viļņos un straumēšanas platformās – klausītāji izvēlas, atbilstoši saviem paradumiem un dienas 'kartei'. Podkāstus cilvēki lielākoties klausās mājās (78%), veicot mājas darbus, pirms iemigšanas, ēst gatavošanas laikā u.c. Savukārt radio – gan ceļā, gan mājās, gan darbā un publiskās vietās. Pētījuma dati liecina, ka podkāstu formā saturu patērē gados jaunāki cilvēki, savukārt radio klausās praktiski visas vecuma grupas.

Galvenais klausītāju vadmotīvs satura patērēšanai podkāstu formā ir vēlme padziļināt savas zināšanas par kādu konkrētu tēmu. Tāpat minēta izklaides funkcija (būtisks aspekts 42% podkāstu klausītāju), aktuālās informācijas nodrošināšana un zināšanu sniegšana (39%), iespēja saturīgi aizpildīt brīvo laiku (30%). Piektā daļa klausītāju podkāstos meklē iedvesmu.

Portāla "Delfi" podkāstu krātuve, kuru šobrīd veido apmēram 30 dažādi podkāsti, pieejama šeit.