Grišankovi savā sūdzībā argumentē, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā krievu skolēniem apgrūtinās mācību vielas izpratni un tādējādi pasliktinās viņu zināšanu līmeni, ko var interpretēt kā konvencijā noteikto «tiesību uz izglītību» pārkāpumu.
Viņi arī norāda, ka Izglītības likums latviešus un krievus nostādot nevienlīdzīgā situācijā, jo pirmajiem ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, bet otrajiem tādu nav.
Šajā aspektā sūdzības iesniedzēji saskata konvencijas 14.panta pārkāpumu, kas nosaka, ka valstij konvencijā definētās tiesības ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas, etniskās izcelsmes vai piederības minoritātēm. Sūdzības iesniedzēji arī piesauc konvencijas 3.pantu, kas aizliedz “pazemojošu izturēšanos”.
Tiesa atzīst, ka likums par Satversmes tiesu Latvijā dod tiesības ikvienam vērsties šajā tiesā un pārsūdzēt likumus, ja tiek uzskatīts, ka tie ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām.
Vairākos gadījumos, kā norādīts ECT atzinumā, Satversmes tiesa arī izmantojusi tai dotās tiesības anulēt likumus, kas bijuši pretrunā ar Satversmi.
«Kā var secināt no lietas apstākļiem, sūdzības iesniedzēji ir izvairījušies strīdīgo likuma normu atbilstību konstitūcijai apstrīdēt, vēršoties konstitucionālajā tiesā, bet arī nav devuši nekādu pamatu apšaubīt šīs procedūras efektivitāti. Tiesa līdz ar to uzskata, ka viņiem ir iespēja vērsties nacionālajās instancēs, kas nav izmantota,» secināts ECT atzinumā, ar kuru tā noraida lietas pieņemšanu izskatīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
