Ikstens arī norādīja, ka ir pāragri vērtēt JL līdera Einara Repšes veidotās koalīcijas ilgtspēju bez trešo vietu vēlēšanās ieguvušās Andra Šķēles vadītās Tautas partijas (TP) līdzdalības, "jo prezidente vēl nav nominējusi Repši par premjeru". Ikstens arī norādīja, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir solījusi aktīvi piedalīties valdības veidošanas procesā, un nevar prognozēt viņas rīcību un tās iemeslus.
Arī sabiedrisko pētījumu firmas "Latvijas Fakti" vadītājs Aigars Freimanis BNS pauda viedokli, ka JL līdera Repšes veidotajai koalīcijai "visgrūtāk būs saglabāt pašreizējo situāciju, lai prezidentei nerastos šaubas par viņa [Repšes] piemērotību premjera amatam".
Freimanis sacīja, ka ārpus veidojamās koalīcijas palikusī TP darīs visu, lai destabilizētu situāciju. Viņš pieļāva, ka politisko programmu ziņā līdzīgās TP un JL vienošanās nav bijusi iespējama, jo Repšem varētu būt padomā "kāda ļoti spēcīga akcija, kuru nevar paveikt kopā ar TP". "Latvijas Faktu" direktors uzskata, ka minētā akcija varētu būt saistīta ar korupcijas novēršanu, ko JL izvirzījusi par vienu no prioritātēm.
Savukārt Ikstens atzīmēja, ka viņš Repšes rīcībā un izteikumos tikai nedēļu pēc vēlēšanām saskata "iezīmes, kas liecina par vēlmi valdīt vienpersoniski". Visspilgtāk to parādot Repšes ierosinājums piešķirt premjeram tiesības atlaist jebkuru ierēdni bez tiesībām pārsūdzēt Ministru prezidenta lēmumu. "Tas ir absolūts beztiesiskums," sašutumu pauda politologs, "es saprotu, ka Repšem kā bijušajam bankas vadītājam liekas, ka viņam pieder visa vara un ka te ir kāds militārais dienests".
"Tā ir ļoti nevēlama tendence, kas ir iezīmējusies," sacīja Ikstens.
Freimanis norādīja arī uz nestabilitātes elementiem pašā 8.Saeimā, jo "līdzšinējā Saeimu stabilizējošā "Latvijas ceļa" vairs nav šajā Saeimā, un Repši par stabilitātes elementu nevar uzskatīt". Viņš arī informēja par aizkulisēs it kā notiekošajām sarunām starp TP un otro lielāko balsu skaitu vēlēšanās ieguvušo politisko spēku - apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), un starp JL un PCTVL par šī kreisā spēka iespējamo atbalstu vienai vai otrai partijai.
BNS jau ziņoja, ka nedēļu pēc vēlēšanām JL konsultācijās par valdības veidošanu guvis Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Pirmās jeb mācītāju partijas un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalstu. Savukārt JL un TP konsultācijas par jaunās valdības veidošanu 11.oktobrī beidzās ar savstarpējiem apvainojumiem.
Lai gan TP ir palikusi ārpus Repšes veidotās labējo partiju koalīcijas, TP līderis Šķēle ir pārliecināts, ka valdība bez viņa vadītās partijas līdzdalības nebūs ilglaicīga.
Pirms pieņemt lēmumu par piemērotāku Ministru prezidenta amata kandidātu Valsts prezidente 15.oktobrī tiksies ar visām 8.Saeimā iekļuvušajām partijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
