Pirmdien, 7. decembrī, par savu demisiju paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Demisionē premjere Laimdota Straujuma
Teksta tiešraide noslēgusies.
Līdzšinējās valdības labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) būtu gatavs izvērtēt piedāvājumu strādāt arī nākamajā valdībā, ja tāds tiktu izteiks, vēst LETA.
skaidri redzams, ka runāšana par personālijām ir tā dienaskārtība, ko pieprasa mediji. par darbiem intereses nav https://t.co/LBr0bZDfDk— Elina Bivina (@bivina) December 7, 2015
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš Laimdotas Straujumas vadītās valdības darbu vērtē kā samērā stabilu, jo tās laikā nav pieņemti pārāk daudz alus nozarei pēkšņu lēmumu, kas nav apspriesti ar nozari.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka, izraugoties nākamo premjera amata kandidātu un domājot, vai šo amatu uzticēt "Vienotībai", ir jāvērtē gan tradīcijas, gan sabiedrības atbalsts kandidātam.
Tikmēr sociālo tīklu lietotāji aktīvi apsprieduši Riharda Kozlovska izredzes ieņemt Ministru prezidenta amatu https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-miesassarga-lidz-premjeram-soctikli-reage-uz-kozlovska-kandidaturu.d?id=46808173
https://www.delfi.lv/news/national/politics/berzins-atzinigi-verte-kozlovski-ka-ministru-aboltinai-trukst-sabiedribas-uzticibas.d?id=46807921
Ja pašreizējās valdības ministri, kas tika ievēlēti 12.Saeimā, netiks iekļauti nākamajā valdībā un atjaunos uz laiku noliktos Saeimas deputāta mandātus, darbs parlamentā būs jāpamet vairākiem pašreizējiem deputātiem, tostarp Veiko Spolītim, Hosamam Abu Meri un Aleksandram Kiršteinam, vēsta LETA.
Ne pirmo reizi apstriprinājās, cik bīstami ir premjeriem apmeklēt prezidentu.— Rita Eva Naseniece (@RitaEvaNa) December 7, 2015
Demisionējušās Laimdotas Straujumas vadītās valdības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) vērtē, ka valdībā bijusi patiešām koleģiāla un laba komanda. Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka "ir jāstrādā", atgādinot, ka no valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem teju 60% jau ir izpildīti, savukārt pārējo darbu izpilde ir procesā. Tāpat ir daudz ārkārtas un jaunu darbu, ko valdībai ir izdevies panākt, kā arī tādu, kuri jāturpina.
Zemnieku saeima uzskata, ka demisionējusī Laimdota Straujuma ( V) bija lauksaimniekus izprotoša premjere.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V), kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, nedomā, ka viņas demisija apgrūtinās lēmumu pieņemšanu valdībā. 
Tikmēr NA paziņojusi, ka vēlas saglabāt ministrijas, ko jau iepriekš pārraudzījusi. https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-veletos-sava-parzina-atstat-esosas-ministrijas.d?id=46807845
Pēc pirmdien, 7.decembrī, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izteiktā paziņojuma par demisiju Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka nedrīkst vilcināties ar diskusijām par jaunas valdības izveidi, un aicina visas Saeimā pārstāvētās partijas rīkoties pārdomāti un izlēmīgi, piedāvājot savu nākamās koalīcijas iespējamo modeli. Lai uzklausītu piedāvājumu un argumentus par koalīcijas modeli un Ministru prezidenta amata kandidātiem, Valsts prezidents aicina partiju pārstāvjus pie sevis uz sarunām ceturtdien un piektdien, 10. un 11.decembrī, teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā presei. 
Šodien Latvijā turpina plosīties trakais vējonis… Pat Valdībai norauts jumts... Arī cilvēki pirms Ziemassvētkiem palikuši bez darba…— Rozenvalds.lv (@Rozenvalds) December 7, 2015
Laimdotas Straujumas paziņojuma par valdības demisiju pilns teksts lasāms šeit https://g4.delphi.lv/doc/07_MP_pazinojums.doc
Nacionālā apvienība (NA) Straujumas demisiju pārrunās apvienības valdes sēdē pirmdien. Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to skatīs valdes sēdē, apliecināja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pēc koalīcijas partiju sēdes uzsvēra, ka “no politiskās stabilitātes viedokļa būtu ļoti svarīgi, lai nākamā valdība tiktu izveidota pēc iespējas ātrāk".
Straujuma pēc koalīcijas partiju sēdes žurnālistiem pauž viedokli, ka valdības maiņa neietekmēs svarīgu lēmumu pieņemšanu. Šogad vai Jaunā gada sākumā nav gaidāmi kādi konceptuāli lēmumi, viņa min.
Ko liekam par premjeru? Ir kādam konkrētas vēlmes? :)— Alberts Jodis (@AlbertsJodis) December 7, 2015
https://www.delfi.lv/news/national/politics/straujuma-amatu-atstaj-ar-zemako-reitingu-valdiba.d?id=46807535
Jauno valdību LDDK aicina turpināt darbu, balstoties uz jau izvirzītajiem mērķiem, kas noteikti Nacionālās attīstības plānā un Nodokļu politikas stratēģijā, kas ir saistoša līdz 2017.gadam.
Latvijas darba devēji Laimdotas Straujumas ( V) vadītās valdības darbā pozitīvi vērtē līdzšinējo konstruktīvo sadarbību, kas bijusi ar nozaru ministrijām, risinot tautsaimniecībai būtiskus jautājumus. Kā negatīvu aspektu LDDK min valdības darbu budžeta veidošanas procesā, kas būtiski atsaucās uz kopējo nodokļu politiku.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/straujuma-nenoliedz-iekspolitisko-intrigu-ietekmi-uz-lemumu-par-demisiju.d?id=46807415
Par premjeru jābūt lieākās partijas vadītājam. Tātad, ja ne Uškovs, tad Āboltiņa. Ir loģika demokrātijā, kapēc tikai tas var strādāt.— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) December 7, 2015
Es būtu par "uzdrošināšanās premjeru", piemēram, Reiznieci-Ozolu. Bet tas prasa atraisītību no politrealitātes pinēkļiem.— Ilmārs Latkovskis (@IlmarsLat) December 7, 2015
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Latgales biedru konferencē pausts nepārprotams viedoklis, ka klātesošie nevar atbalstīt "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Ministru prezidenta amatam, vēsta LETA. 
Koalīcijas partneri varētu atbalstīt Rihardu Kozlovski (V) kā potenciālu premjera amata kandidātu, vēsta LETA.
https://twitter.com/KalniArmands/status/673817647365124096
Kozlovskis, ja kas, no politikas nesaprot vairāk kā kaza no futbola. Par bēgļiem mēneša laikā pauda divas pretējas pozīcijas. Abas aplamas!— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) December 7, 2015
Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) apmierinājis iepriekšējās valdības un arī nozares - attiecīgi ekonomikas ministres Danas Reizniecies-Ozolas - darbs, taču jaunajai valdībai varētu ieteikt ciešāk sadarboties ar konkrētās nozares dalībniekiem, vēsta LETA.
Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs cer, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunās valdības veidošanu ņems savās rokās, un lielākā Saeimā pārstāvētā partija "Saskaņa" būs tās sastāvā, vēsta BNS. 
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka arī jaunajā valdībā būtu jāsaglabā pašreizējām līdzīgs atbildības jomu sadalījums, vēsta LETA.
Tagad visi cītīgi izsakās, ko viņi kādā krēslā gribētu redzēt..sevi ieskaitot..— Jānis Taurēns (@jtaurens) December 7, 2015
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") uzskata, ka valdības līdžisnējais darbs ir vērtējams kā viduvējs, jo nav panākta ekonomiskā izaugsme, bet valdība ir virzījusies rutīnas ceļu, vēsta BNS.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga izglītības un zinātnes ministra amatā labprāt redzētu pašreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), vēsta LETA.
Vienotībai- jauna iespēja piedāvāt svaigu vadības komandu valdībai un partijai.#Vienotība— Baiba Rubesa (@rubesita) December 7, 2015
https://www.delfi.lv/news/national/politics/straujuma-ka-nakamo-premjeru-redz-kozlovski.d?id=46806869
Kašķīga "divvaldība" Vienotībā noved jau pie otrās valdības demisijas. Šis risks jālikvidē - arī Āboltiņa varētu sekot Straujumas piemēram…— Nellija Ločmele (@NellijaL) December 7, 2015
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, taujāta, vai nākamā valdībā būtu paplašināma ar pašlaik opozīcijā strādājošo Latvijas Reģionu apvienību (LRA), saka, ka sarunas varētu organizēt ar visām partijām, izņemot "Saskaņu". Viņa arī uzsver, ka jebkuras jaunās valdības veidošana ir "no baltas lapas," vēsta LETA. 
Lūdzu, lūdz, vecīt, lai Latvijai beidzot būtu kāds premjers, kuram būtu kāda sava domiņa, nu vismaz viena...— Guntis Bojārs (@GuntisBojars) December 7, 2015
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka nākamajai valdībai nozīmīgākais darbs būs līdzšinējās valdības solījuma pildīšana par nulles budžeta darba grupas izveidi, vēsta BNS.
nu, re - "aicinās paplašināt koalīciju". Nu, tad varbūt vismaz būs Artuss par ...Kameras ministru— Ilze Jaunberga (@IlzeJaunberga) December 7, 2015
"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver: veidojot jauno valdību, būtu jāpaplašina koalīcija. Politiķe skaidro, ka pēdējā laikā šajā koalīcijā pietiekami bieži bija dažādi strīdi un ultimāti. Strādājot plašākā koalīcijā, "valstiskās intereses izlīdzsvarot ir daudz vieglāk", Āboltiņas teikto atreferē LETA.
Un monarhijā karaļi reti kad nosauca savus pēctečus..— Jānis Taurēns (@jtaurens) December 7, 2015
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) uzskata, ka Straujuma bija uz pozitīvu, loģisku rezultātu tendēta vadītāja, bet nereti, vēloties ieklausīties visās pusēs un cenšoties atrast optimālu kompromisu, tika pazaudēts laiks un arī iznākums sanāca "ne cepts, ne vārīts".
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs pateicies Latvijas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura pirmdien atkāpās no amata, un pauda cerību, ka arī nākamās Latvijas valdības uzmanības lokā būs dažādi kopīgi projekti un sadarbība abu valstu starpā būs veiksmīga, vēsta BNS.
"Vienotības" valde sanāks uz sēdi pirmdien plkst.17.
"Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savu pēctečus," teica Solvita Āboltiņa, uzsverot, ka par šo jautājumu runās partijas valde, vēsta LETA. 
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība vēlas, lai iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) turpinātu veikt ministra pienākumus, nevis piekristu ieņemt Ministru prezidenta amatu.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa pauž pārliecību, ka partija ir gatava uzņemties atbildību un turpināt vadīt valdību. Partija jūt savu atbildību un tajā ir cilvēki, kuri varētu uzņemties valdības vadīšanu, vēsta LETA.
Straujuma pareizi saka, ka politiskā vide LV ir destruktīva - melnās kampaņas apvienojumā ar mediju gatavību izplatīt baumas, PR info— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) December 7, 2015
Straujuma kā atbilstošu premjera amatam uzskata arī ārlietu ministru Rinkēviču, taču viņš negribot vadīt valdību— LETA live (@LETA_live) December 7, 2015
Straujuma demisionējusi, jo neesot izturējusi pret viņu izvērsto nomelnošanas kampaņu. pic.twitter.com/yu3A7hdU5l— Guntis Meisters (@guntisTV3) December 7, 2015
Ā, vēl esot vajadzīgs jauns koalīcijas modelis. Un valdība, kas strādā.— Didzis Melbiksis (@didzis_m) December 7, 2015
Straujuma pauž neizpratni par pēdējo divu nedēļu uzbrukumiem valdībai, jo bijuši daudzi cilvēki, tostarp partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kas zinājuši par viņas noliktajiem etapiem valdības darbam.
Straujuma preses konferencē saka, ka sestdien " Vienotības" kongresā nepaziņoja par demisiju, jo valdība neesot tikai "Vienotība".— Jānis Tereško (@JanisTeresko) December 7, 2015
Straujuma: Būtu labi, ja jaunais valdības sastāvs būtu zināms jau šogad.
Straujumas ieskatā būtu jāsaglabā esošā koalīcija, jo tā ir spējīga strādāt.
Straujuma apliecināja, ka Kozlovska kandidātu aizstāvēs “Vienotības” valdes sēdē. “Es redzu Rihardu Kozlovski kā nākamo valdības vadītāju,” teica Straujuma, uzsverot, ka tas ir viņas personīgais viedoklis.
Straujuma preses konferencē arī vērš uzmanību uz kampaņu, kas tiekot īstenota pret viņu. Viņai “neesot tiesību ļaut turpināties šādai komunikācijai”, jo valstij nepieciešama attīstība.
Straujuma atzīst, ka domas par jauniem cilvēkiem valdībā viņai bijušas jau iepriekš, taču viņa vēlējusies pabeigt iesāktos darbus, tostarp ilgi plānoto vizīti Ķīnā.
Valdības krišana varētu darīt piesardzīgus potenciālos investorus Latvijā, tomēr esošie ar politisko situāciju valstī ir apraduši, BNS atzīst Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns, komentējot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas paziņojumu par demisiju.
https://twitter.com/SilRa_A/status/673812681716015104
“Man ir svarīga šī valsts, tā man ir svarīgāka par amatiem un attiecību kārtošanu,” teica Straujuma.
“Es redzu cilvēku, kas varētu pārņemt iesāktos darbus, cilvēku, kas ir parādījis, ka var uzņemts atbildību grūtos brīžos,” Kozlovska kandidatūras piemērotību premjera amatam pamato Straujuma.
Straujuma kā nākamo iespējamo premjera amata kandidātu nosauc iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. 
No otras puses - būtu izdevīgi par premjeru likt Dūklavu. Ziemā MK sētniekiem būtu vieglāk - nebūtu jākaisa tās sasodītās smiltis.— voldemārs burģis (@voldemars) December 7, 2015
Kā trīs galvenās nākamā gada prioritātes Straujuma minēja efektīvu un ilgtspējīgu nodokļu politiku, augstākās izglītības, zinātnes finansējuma sakārtošanu un veselības jomu.
Kā turpmāk veicamos darbus Straujuma minēja atsevišķus mājasdarbus, lai pievienotos OECD. Tāpat jādomā par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu.
Straujuma preses konferencē, kas tika sasaukta saistībā ar demisiju, uzskaita paveiktos darbus, tostarp divus pieņemtos budžetus, “airBaltic” investora piesaisti, pensiju indeksāciju, pirmā mājokļa programmu u.c..
https://www.delfi.lv/news/national/politics/straujumas-demisija-soctiklotaji-gavile-un-skumst.d?id=46806181
Lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība jārestartē, pirmdien žurnālistiem norādīja Laimdota Straujuma.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar partijām, lai runātu par jaunas valdības izveidi, varētu tikties šonedēļ, vēsta BNS.
Vairāki ministri pauduši gatavību turpināt darbu arī jaunajā valdībā, tostarp Kaspars Gerhards, Jānis Dūklavs, Guntis Belēvičs.
Opozīcijas partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs uzskata, ka Valsts prezidentam jāvirza jaunās valdības veidošanas process un viņš nedrīkst gaidīt, kamēr "pašreizējais bezformīgais galerts" "Vienotības" vadībā "izspļaus jaunu premjera kandidātu", vēsta LETA.
https://twitter.com/SilRa_A/status/673813014479568897
nākamai vajadzētu būt #tikumiba koalīcijai. visas frakcijas izņemot Vienotība. tad nākamajās #velesanas Vienotībai būs 51%...— Arvis Villa (@Skepse) December 7, 2015
Kopumā, lai arī aiz muguras esam atstājuši "krīzes režīmu", jaunā valdība mantos ļoti daudz mājas darbu, ka netika izpildīti iepriekšējās valdības laikā, aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
https://twitter.com/ojars99/status/673809199806160896
https://twitter.com/LaurisLiepa/status/673810816718782464
Ģimenes ārstu asociācijai valdības krišana bija pārsteigums, atzina asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. "Man tomēr tas ir pārsteigums, tā kā budžets tika pieņemts, bet "Vienotības" kongresā premjere solīja, ka turpinās strādāt," aģentūrai BNS norādīja Veide.
Banku analītiķi uzskata, ka Straujumas valdības demisijai nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku, vienlaikus piebilstot, ka šī valdība nav īstenojusi ļoti daudzas lietas, tajā skaitā arī no tā, kas ir minēts valdības deklarācijā, vēsta aģentūra BNS.
Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka Straujuma centās godīgi darīt savu darbu. Uz jautājumu, vai Straujumai ir izdevies paveikt savu darbu, viņš atbildēja: "Viņa centās, cik vien bija viņas spēkos," vēsta aģentūra BNS.
Uzziņa: Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī.2014.gada janvārī pēc iepriekšējā premjera Valda Dombrovska ( V) demisijas apstiprināta par Ministru prezidenti. Viņa kļuvusi par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņem šo augsto amatu.2014.gada novembrī, pēc 12. Saeimas vēlēšanām, Straujuma apstiprināta Ministru prezidentes amatā.No līdz 2014. gada 22. janvārim Straujuma ieņēmusi zemkopības ministres amatu. Līdz 2012. oktobrim Straujuma bijusi valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.Tāpat Straujuma bijusi valsts sekretāre Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", valsts sekretāre un valsts sekretāra vietniece Zemkopības ministrijā.1992. gadā Straujuma ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu par disertāciju "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".
https://twitter.com/MarcisLo/status/673805126277210112
Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzskata, ka partija "Vienotība" nepietiekami novērtēja sava ieceltā līdera - Straujumas, lomu un atbildību, jo faktiski viņa Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā izdarīja "mazu varoņdarbu", viena pati uz saviem pleciem iznesot visu vadības smagumu, vēsta LETA.
Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka, visticamāk, arī jauno valdību veidos trīs partijas - "Vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un ZZS, vēsta aģentūra BNS.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka valdības maiņai jānotiek pēc iespējas ātrāk, lai turpinātu iesāktos darbus, turklāt premjera amats jāuzņemas "Vienotībai", vēsta aģentūra BNS.
Thank you @Straujuma for an excellent cooperation. Tu esi bijusi patiess Igaunijas draugs un sabiedrotais! Paldies! pic.twitter.com/HZ7wGqyDCT— Taavi Rõivas (@TaaviRoivas) December 7, 2015
Straujuma pagājušajā nedēļā atzina, ka pret viņu tiek īstenota vērienīga kampaņa. Drošības policija šo paziņojumu nekomentēja. https://www.delfi.lv/news/national/politics/drosibas-policija-nekomente-straujumas-pazinojumu-par-milzigo-kampanu-pret-vinu.d?id=46799455
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka nākamajai valdībai pirms lēmumu pieņemšanas vairāk jādiskutē ar LPS partneriem, vēsta aģentūra BNS.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzsvēra, ka pagaidām nav domājis, vai vēlētos turpināt darbu šajā amatā, un tas atkarīgs no tā, vai citi novērtēs to, cik daudz paveikts šajā laikā.
Kultūras ministre Dace Melbārde, atbildot uz jautājumu par to, vai ir gatava turpināt darbu arī jaunajā valdībā, skaidroja, ka šādi lēmumi atkarīgi gan no partijas, gan kultūras nozares pārstāvju uzticības.
Kozlovskis arī atklāja, ka Straujuma par savu lēmumu viņu informējusi jau svētdienas vakarā.
Kozlovskis žurnālistiem skaidroja, ka ir komandas spēlētājs, un par Ministru prezidenta amata kandidātiem vispirms jāizdiskutē "Vienotības" valdes sēdē.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ko Straujuma iepriekš minējusi kā nākamo iespējamo premjera amata kandidātu, pirmdien bija izvairīgs par iespēju ieņemt šo amatu.
ZZS ietilpstošās partijas "Latvijai un Ventspilij!" priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata, ka Straujumai bija jāatkāpjas no amata, jo viņa nekalpoja tiem, kuri viņu amatā iecēla. Viņš norāda, ka pašreizējo valdības krīzi varēja izraisīt vienīgi "Vienotība", un tas arī noticis. Vienlaikus viņš neprecizēja, kā vēlmes Straujuma, viņaprāt, nav realizējusi, vēsta aģentūra BNS.
https://twitter.com/LaurisLiepa/status/673783794072231936
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir pārliecināts, ka partija "Vienotība", kura faktiski ir "noēdusi" savu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), nākotnē nav pelnījusi ieņemt premjerministra amata krēslu, vēsta LETA.
Vjačeslavs Dombrovskis intervijā LTV7 saka, ka neredz pamatu runāt par krīzi “Vienotībā” un Straujumas demisija par to neliecina. Viņš atturējās prognozēt, kurš varētu veidot jauno valdību. "Izredzes ir vienmēr," uz jautājumu par Solvitas Āboltiņas izredzēm vadīt valdību atbildēja V. Dombrovskis. 
Kažoka intervijā LTV7 saka, ka Solvitai Āboltiņai ( V) ir izredzes vadīt valdību, ja viņa savāks vairākuma atbalstu un, ja Vējonis viņai uzticēs valdības veidošanu. Galvenais, lai jaunā valdība strādātu labāk, nekā līdzšinējā, sacīja politoloģe.
https://twitter.com/LaurisLiepa/status/673783205158387712
Politoloģe Iveta Kažoka LTV7 saka, ka pati Straujuma paskaidros, kāpēc par demisiju nav paziņojusi sestdien, bet gaidījusi līdz pirmdienai. Kažoka pauda uzskatu, ka tas nav korekti pret viņas partijas biedriem. Iespējams, ka Straujuma vilcinājusies paziņot par savu lēmumu, gaidot uz maksimāli pieņemamas koalīcijas izveidošanos.
https://twitter.com/IMurniece/status/673791352774225920
Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka šis ir īstākais brīdis, lai Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzņemtos lielāku iniciatīvu un atbildību jaunās valdības veidošanā, pašam publiski paužot, kāda veida valdības modelis, viņaprāt, būtu rīcībspējīgs.
Pēc Laimdotas Straujumas paziņojuma par demisiju plānoto preses konferenci par pedagogu atalgojuma reformu atcēlusi izglītības ministre Mārīte Seile, vēsta aģentūra BNS.
Pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) valdību vadīs līdz brīdim, kamēr tiks apstiprināts jaunais Ministru kabineta sastāvs. Ministru kabineta iekārtas likums noteic, ka Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi, vēsta LETA. 
Straujuma plkst. 13 sasaukusi preses konferenci, liecina demisionējušās premjeres darba kārtība.
Anrijs Matīss uzskata, ka "Vienotībai" ir cilvēki, kas ir gatavi uzņemties atbildīgā brīdī valdības vadīšanu. "Arī visi publiskajā telpā minētie kandidāti, manuprāt, ir ļoti cienīgi šo valdību vadīt - gan Solvita Āboltiņa, gan Rihards Kozlovskis, gan Andris Piebalgs," sacīja bijušais satiksmes ministrs.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka jaunā valdība būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk, un "Vienotībai" būtu priekšroka uzņemties valdības veidošanu, vēsta LETA. 
https://twitter.com/VL_TBLNNK/status/673781494507298816
https://twitter.com/gestins/status/673782858113277953
https://twitter.com/RomansNaudins/status/673785385860886528
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darbu vērtē vidēji; valdības krišana ietekmē sarunas par LIZDA izvirzītajām prasībām, vēsta aģentūra BNS. LIZDA uzskata, ka ministra nomaiņa LIZDA prasību izpildi vēl vairāk palēninātu, jo, nākot jaunam ministram, viņam ir jāiepazīstas ar visām nozares aktualitātēm, aktuālākajām problēmām.
Šodien plānotā Krīzes vadības padomes sēde pārcelta uz otrdienu, 8.decembri, liecina demisionējušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba kārtība.
https://twitter.com/marisons/status/673787417455915008
Jaunajai valdībai būtu jāuzlabo lauksaimnieku konkurētspēja un jāstrādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas, aģentūrai BNS saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Demisionējušās valdības veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) savas izredzes no jauna vadīt Veselības ministriju (VM) vērtē labāk nekā pirms gada, kad pirmo reizi stājās amatā, vēsta LETA.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), lai gan iepriekš minēts kā viens no partijas kandidātiem uz jaunās valdības vadītāja amatu, neuzskata, ka nominācija būs spēkā, un domā, ka valdību vadīs "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa (V), vēsta LETA.
Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA saka, ka Straujumas lēmums par atkāpšanos no amata ir loģisks solis, jo viņas vadītā valdība jau vairākus mēnešus bija rīcībnespējīga. LRA būtu gatava piedalīties jaunās valdības veidošanā, lai gan sagaidāms, ka nākamo valdību veidos pašreizējā koalīcija.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) negrasās būt Ministra prezidenta amata kandidāts, aģentūrai LETA apliecina viņa preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Saeimas deputāts Ints Dālderis (V) “Rietumu radio” saka, ka būtu pareizi, ja kongresā ievēlēts partijas priekšsēdētājs vienlaikus būtu arī valdības vadītājs, kā tas ir lielākajā daļā demokrātisko valstu, tomēr "Vienotības" valdes priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ar koalīcijas veidošanu var neveikties tik vienkārši, vēsta LETA.
Prezidents diskusijas ar partijām par iespējamo koalīcijas modeli un iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem plāno uzsākt tuvākajā laikā.
Jautājumu loks, kas būs jārisina jaunajai valdībai, ir vēl nepieņemtie lēmumi daudzas jomās – pedagogu algu jautājums, veselības aprūpes pieejamība, kā Eiropas Savienības fondu apguve un citi, sacīja prezidents.
“Es aicinātu to darīt ļoti pārdomāti, bet tajā pašā laikā – pietiekami izlēmīgi, jo šis nav brīdis, kad varam ilgstoši gaidīt,” teica Vējonis, skaidrojot – situācija iekšpolitikā radījusi šo krīzi, taču jāņem vērā ārpolitiskās problēmas, tostarp drošības saasinājumi Eiropā. 
Vējonis aicina visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas rūpīgi izvērtēt savu darbu un nākt ar piedāvājumu jaunam koalīcijas modelim.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādina, ka Straujuma piekrita vadīt valdību tad, kad neviens cits to neuzņēmās, un tas bija “drosmīgs solis”. Viņš pateicās Straujumai un ministriem par paveikto darbu, tostarp veiksmīgo prezidentūru. 
Laimdota Straujuma un Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc paziņojuma par Straujumas valdības demisiju pauda nožēlu, ka iekšpolitisko strīdu dēļ nav izmantots vēlētāju dotais mandāts.
https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/673778188070338560
https://twitter.com/jaunups/status/673781518435749889
Gaidis Bērziņš, runājot par potenciālo jauno koalīciju, aģentūrai BNS pauž, ka vēlētāju mandāts līdzšinējām trīs varas partijām - "Vienotībai", NA un ZZS - nav mainījies. "Skaidrs, ka politiskais uzstādījums trīs partijām, kopš vēlēšanām nav mainījies, un tāpat skaidrs, ka "Vienotība" būs ietekmīgākā koalīcijas partija," piebilst Bērziņš.
"Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA pauž uzskatu, ka līdzšinējā valdība strādāja ļoti veiksmīgi, atrisinot ļoti sarežģītus jautājumus.
https://twitter.com/GMeluskans/status/673778555243859968
Tāpat viņa pauda pateicību koalīcijas partneriem, Saeimas deputātiem un vēlētājiem, kas pēc pirmās valdības ļāvuši izveidot otro.
Straujuma uzskata, ka tagad ir nepieciešamas jaunas idejas, pienesums, jauna enerģija, kas ļautu uz iesākto darbu pamata turpināt iesākto. Straujuma pateicās savas valdības ministriem, kas strādājuši kā viena komanda, kā arī abiem prezidentiem – gan bijušam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, gan esošajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai BNS izteicies, ka Straujumas valdības krišana ir likumsakarīgs iznākums pēdējā laika notikumiem.
Vienīgais Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības krišanas iemesls ir pati tās vadītāja - viņas nevēlēšanās vai nespēja turpmāk vilkt šo vezumu, aģentūrai BNS atzīst pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
“Šis nav brīdis, kad varam ilgstoši gaidīt," par jaunas valdības veidošanu saka Valsts prezidents Vējonis. 
Vējonis aicina visas partijas rūpīgi izvērtēt savu darbu un nākt ar piedāvājumu jaunai koalīcijai.
Pēc jaunas valdības izveidošanas Straujuma atgriezīsies Saeimā.
“Ir pagājis noteikts laika posms, valdība ir pieņēmusi divus budžetus, valdība ir veiksmīgi pavadījusi prezidentūru,” atgādina Straujuma, piebilstot, ka valsts atrodas labā stāvoklī. Pēc šī perioda nepieciešamas jaunas idejas, enerģijas, klāsta Straujuma un pauž pateicību ministriem, koalīcijai.
“Es jūs informēju, ka šodien paziņoju par valdības demisiju,” teica Laimdota Straujuma.

Pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika spriests par iespējamo valdības nomaiņu pēc budžeta pieņemšanas. Eksperti izteikušies, ka valdības vājākais posms ir tieši premjerministre.

Vēstīts, ja valdības krišanas gadījumā Ministru prezidente Straujuma ir gatava atjaunot Saeimas deputāta mandātu. "Es noteikti nākšu uz Saeimu, bet, kad tas būs, nezinu," iepriekš intervijā žurnālam "Sestdiena" norādīja Straujuma. Savukārt pirms nedēļas premjerministre žurnālistiem norādīja: "Visām valdībām reiz pienāk beigas, un tad, kad tās pienāks, es jūs visus informēšu."

Tāpat Straujuma pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" atzina, ka pret viņu tiek īstenota milzīga kampaņa. Straujuma norādīja, ka tā ir vairāk vērsta pret viņu, nevis viņas vadīto valdību.

Iepriekš kā varbūtējā kandidāte Ministru prezidenta amatam pēc Straujumas valdības krišanas minēta Solvita Āboltiņa (V), bet nesen izskanējis arī pašreizējā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) vārds.

Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī.

2014.gada janvārī pēc iepriekšējā premjera Valda Dombrovska demisijas apstiprināta par Ministru prezidenti, kļūstot par pirmo sievieti, kas Latvijā ieņem šo amatu.

Tā paša gada novembrī, pēc 12. Saeimas vēlēšanām, apstiprināta Ministru prezidentes amatā.

Pirms tam – no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim Straujuma ieņēmusi zemkopības ministres amatu. No 2011. gada janvārim līdz 2012. oktobrim bijusi valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Tāpat Straujuma bijusi valsts sekretāre Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, padomes locekle VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", valsts sekretāre un valsts sekretāra vietniece Zemkopības ministrijā.

1992. gadā Straujuma ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu par disertāciju "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".

Tagad vari saņemt ‘DELFI’ ziņas arī ‘Telegram’ kanālā. Pievienojies un uzzini jaunāko Latvijā pirmais!

Tags

Laimdota Straujuma Saeima Solvita Āboltiņa Valdības veidošana 2015
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form