Foto: LETA
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būtu institucionāli jāpadara par neatkarīgāku iestādi, ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem atzina Ministru kabinetā izvirzītais KNAB priekšnieka amata kandidāts Jaroslavs Streļčenoks.

Streļčenoks norādīja, ka biroja funkcionālo pakļautību nevajadzētu mainīt un KNAB varētu turpināt uzraudzīt prokuratūra. Tomēr institucionālā pakļautība būtu jāmaina, jo neesot normāli, ka biroju, kas kontrolē partiju finanses, uzrauga kādu politisko spēku pārstāvošs premjers.

KNAB vadītāja amata kandidāts skaidroja, ka birojs varētu turpināt atskaitīties Saeimai un valdībai, bet citādi tam vajadzētu būt neatkarīgam. Biroju varētu pārraudzīt, piemēram, trīs cilvēku padome, teica Streļčenoks. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja tiks ievēlēts šajā amatā, tad nākšot ar iniciatīvām KNAB neatkarības palielināšanai.

Iepazīstinot deputātus ar savu vīziju par KNAB nākotni, Streļčenoks norādīja, ka vēlētos KNAB redzēt stipru un neatkarīgu, kurā valdītu laba atmosfēra.

Deputāti KNAB vadītāja amata kandidātam uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, par viņa pieredzi kolektīva vadīšanā, kas būtu birojā maināms, kas būtu pirmie veicamie darbi, kā novērst informācijas noplūdi, vai viņš patiesi spēs vadīt biroju, kāda būs KNAB starptautiskā sadarbība, kā viņš spēs komandēt bijušos priekšniekus un ar ko konsultējies par kandidēšanu uz šo amatu.

Streļčenoks skaidroja, ka viņa pieredze ir pietiekama, lai spētu vadīt KNAB un virzīt to uz mērķiem, kuru pamatā birojs tika izveidots.

Viņš pastāstīja, ka birojā strādā gandrīz kopš tā dibināšanas, proti, no 2003.gada. Viņa darbība līdz šim bijusi korupcijas novēršanas blokā, bet viņam esot ļoti laba izpratne arī par apkarošanas jomu.

Ja viņu apstiprinās KNAB vadītāja amatā, pirmais neatliekamais darbs būšot darbinieku sapulces sasaukšana, kurā tiktu izskaidroti mērķi un uzdevumi.

Streļčenoks solīja, ka darbs būšot lietišķs un konstruktīvs, biroju vadīšot viņš, nevis priekšnieka vietniece Juta Strīķe un iekšējo nesaskaņu būšot daudz mazāk. Ar KNAB priekšnieka vietniekiem Alvi Vilku un Strīķi viņam līdz šim bijusi ļoti konstruktīva sadarbība.

Plašas reorganizācijas Streļčenoks KNAB neplāno veikt, jo pašreizējā biroja struktūra esot diezgan laba.

Taujāts par to, ar ko viņš konsultējies par kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu, Streļčenoks pastāstīja, ka vispirms to darījis ģimenes lokā, aprunājoties ar sievu, māti un tēvu.

Pēc komisijas sēdes bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) atzina, ka varētu balsot par Streļčenoka iecelšanu biroja vadītāja amatā. Viņi esot kopā strādājuši, un Loskutovs Streļčenoku atceroties kā apzinīgu darbinieku. "Primāras vadītāja iemaņas viņam ir. Bet, vai pietiks spēka vadīt šo iestādi, varēs parādīt tikai laiks," teica politiķis.

Arī opozīcijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) nebija pārāk kritisks pret Streļčenoka kandidatūru. "Apņēmība viņam ir, ir arī izpratne par biroja darbu. Ja pratīs sadzīvot un uzņemties KNAB vadību, neļaujot pastāvēt trīs vadītājiem, gan jau būs labi," atzina Seržants.

Seržants norādīja, ka atbalstot visu, ko KNAB dara, tomēr viņš vēlētos, lai birojs pamanītu ne tikai divus trīs oligarhus, bet arī citus.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amatam nolemts virzīt KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku. Minētais kandidāts tiks ieteikts virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet gala lēmums jāpieņem Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!