Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks tikai otrdienas rītā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) nosūtījis dokumentus lēmuma pamatošanai par viņa vietnieces Juras Strīķes atbrīvošanu no amata, portāls “Delfi” uzzināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par to, ka Ministru prezidents, iespējams, atcels KNAB priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu un kas stājās spēkā 2013.gada 20.decembrī, Streļčenoks "pauž neizpratni par šādas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, jo tikai vakar 6.decembrī KNAB, izpildot Ministru prezidenta steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Ministru Prezidentam par Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem".
Jau vēstīts, ka LTV, atsaucioties uz tās rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka premjers varētu atcelt rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu, jo tas neesot biji pietiekami juridiski pamatots.
Minētie dokumenti ar apjomīgiem pielikumiem, kas satur informāciju par Strīķes pieļautajiem pārkāpumiem, Ministru prezidentam tika nogādāti tikai šorīt, tāpēc KNAB priekšnieka ieskatā "plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija par iespējamo KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu nevarētu būt pamatota ar secinājumiem, kuri izrietētu no dokumentiem, kurus KNAB tikko ir nosūtījis premjeram".
Nosūtot minētos dokumentus, Ministru prezidentam tika lūgts ņemt vērā, ka lēmums par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, atzīstot, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, bija pamatots ar šajos dokumentos fiksētajiem pārkāpumiem Strīķes darbībā. Pārkāpumu ilglaicīgais raksturs, sistemātiskums un kopskaits liecināja ne tikai par Strīķes nihilistisko attieksmi pret iestādes vadītāja rīkojumiem (darba uzdevumiem), bet arī par šādu attieksmi pret iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, teikts KNAB paziņojumā presei.
Ņemot vērā to, ka līdz Strīķes atkārtotai novērtēšanai viņai tika doti seši mēneši, lai novērstu nepilnības un pārkāpumus savā darbībā, taču viņa šo laiku izmantoja nevis darba uzlabošanai, bet neproduktīvai komunikācijai, tai skaitā plašsaziņas līdzekļos, Streļčenoks secinājis, ka Strīķe "nevēlējās vai nespēja veikt savus amata pienākumus atbilstoši valsts pārvaldē pieņemtajiem darbības principiem".
Tādējādi Strīķes "ilglaicīgā prettiesiskā rīcība, tai skaitā sistemātiski neievērojot hierarhiski augstākas amatpersonas rīkojumus, atsevišķos gadījumos pat rīkojoties pretēji tiem, tai skaitā, pārkāpjot savas pilnvaras, bija pretrunā gan tiesību normām, gan valsts pārvaldes principiem un tiesību sistēmai kopumā".
Šādas rīcības kaitīgās sekas Streļčenokam kā iestādes vadītājam bija jānovērš un jāpārtrauc "Strīķes ilgstošā prettiesiskā rīcība, lai nodrošinātu iestādes tiesisku un efektīvu darbu sabiedrības interesēs, tai skaitā novēršot kaitējumu iestādes uzticamībai un atjaunotu iestādes prestižu, kas ilglaicīgi publiski tika grauts, iestādes iekšienē veicot konfliktus provocējošu darbību, izplatot plašsaziņas līdzekļiem nepatiesu un tendenciozu informāciju par iestādē notiekošiem procesiem".
Paziņojumā norādīts, ka atsevišķi Strīķes neizpildītie darba uzdevumi, darbības un to radītās prettiesiskās sekas vēl tiek vērtētas un šiem apstākļiem bija nozīmīga loma lēmuma pieņemšanā par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata nekavējoties, teikts KNAB paziņojumā presei.
Tāpat tiek atzīmēts, ka Streļčenoks lūdzis Ministru prezidentam pārliecināties, vai minētā rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaude ir Ministru prezidenta kompetencē, vai arī šis rīkojums ir tāds pārvaldes lēmums, kura pēcpārbaude ir piekritīga pārraudzības amatpersonai.
Streļčenoka ieskatā gan KNAB priekšnieka izdotie administratīvie akti, kas izdoti publisko tiesību sfērā, gan viņa lēmumi (rīkojumi), kas izdoti privāto tiesību sfērā ir pakļauti tiesu kontrolei - administratīvo aktu tiesiskumu pārbaude ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei, savukārt visi strīdi, kas saistīti lēmumiem vai rīkojumiem, kas izdoti privāto tiesību sfērā pakļauti vispārējās jurisdikcijas tiesai.
Savukārt Strīķe vērsusies sabiedrībā par atklātību "Delna", lūdzot izskatīt dokumentus, kas sagatavoti personas atlaišanas pamatojumam. "Delnas" rīcībā esošā informācija liecina, ka rīkojuma pieņemšanas process ir bijis neatbilstošs un tas nesatur objektīvu pamatojumu.
"Delnas" Juridiskais atbalsta centrs sniedz juridiskas konsultācijas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aizstāvot tiesiskuma un atklātības, kā arī godaprāta principus, teikts "Delnas" paziņojumā presei.
"Delna" norāda, ka pats personas vērtēšanas process ir bijis neatbilstošs, jo, piemēram, nav veidota vērtēšanas komisija, kas izskata personas atlaišanas pamatojumu, kaut gan normatīvie akti to paredz.
Rīkojuma pārsūdzībai tiek norādīta Administratīvā rajona tiesa, kaut gan normatīvie akti un tiesu prakse liecina, ka KNAB amatpersonu atbrīvošanas lietas ir skatāmas vispārējas jurisdikcijas tiesā. Tāpat normatīvie akti tiek šauri interpretēti, proti, netiek piedāvāts cits amats, ko pamato ar to, ka visi amati ir tieši vai netieši pakļauti biroja priekšniekam.
Minētie pārkāpumi ir tikai daļa no tiem, kuri ir konstatējami, vērtējot Streļčenoka parakstīto rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu. Tādēļ "Delna" vēlas vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz šiem pārkāpumiem un ievērot tiesiskumu personas atlaišanas procesā.
Tiek norādīts, ka tiesiskums ir jānodrošina arī situācijās, kad tiek gatavota atlaišana sabiedrības un politiķu neviennozīmīgi vērtētām personām.
Iespējams KNAB vadītājam ir būtiski iemesli, kādēļ vēlas atlaist Strīķi, bet tie netiek minēti iesniegtajos dokumentos.
Rīkojumā ir minēti nebūtiski iemesli un tie nav noformulēti juridiski korekti, savukārt Streļčonoka rīcība norāda uz tām vadītāja darbības nepilnībām, par kurām līdz šim "Delna" ir paudusi viedokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
