Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai gads, kura laikā nav publiski zināmu jaunu pavērsienu lietā, kā, piemēram, apsūdzības uzrādīšana pazīstamākajam no aizdomās turamajiem, bijušajam valsts energouzņēmuma bosam Kārlim Miķelsonam, nav pārāk ilgs termiņš, un tas neliecina par vājiem pierādījumiem šajā lietā, Strīķe skaidroja, ka šāda līmeņa starptautiskajās lietās visur pasaulē gads ir neliels laika posms: „Noziegumu var dažreiz izdarīt piecās minūtēs, bet izmeklēšana jāveic vairākus gadus."
Strīķe uzsvēra, ka lietā lielākais izmeklēšanas darbs ir padarīts, un pašlaik kavēšanās atkarīga no ekspertīžu veikšanas, kā arī tā, cik ātri un kvalitatīvi tiek saņemta palīdzība no ārzemēm. No Strīķes teiktā varēja noprast, ka „Latvenergo" lietā ārvalstīs notikušas pat pratināšanas.
Lietā ir 17 aizdomās turamie, no kuriem septiņas ir amatpersonas, bet par 10 personām ir aizdomas, ka tās ņēmušas līdzdalību koruptīvos darījumos vai naudas atmazgāšanā starptautiskā līmenī, pauda KNAB vadītāja.
Sīkākas detaļas KNAB joprojām atturas izpaust, taču „ņemot vērā, cik lieta ir sabiedrībai nozīmīga", Strīķe saka, ka „līdzko izmeklētājs uzskatīs par juridiski iespējamu pirmstiesas izmeklēšanas rezultātus paziņot sabiedrībai, tas tiks darīts".
Tikmēr otrdien intervijā laikrakstam „Teļegraf" Miķelsons, kurš, kā zināms vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā sakarā ar KNAB nekorekto rīcību, viņu aizturot, atkārtoti paudis, ka „manas aizturēšanas laikā tika pieļauti daudzi procesuāli pārkāpumi, un agri vai vēlu esmu gatavs tikt līdz taisnībai". Cilvēktiesību tiesā process kavējoties, jo ir gara iesniegumu reģistrēšanas rinda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
