SP norāda, ka "nav saprotama šāda aizrādījuma [Leimanim] nepieciešamība". "Pastāv diezgan bīstama robeža starp sodīšanu par Latvijas Republikas Satversmē vārda brīvības tiesību izmantošanu un veidu, kā konkrētais students to ir darījis," uzskata padome.
Gadījums Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (VFF) pierāda, ka studentiem nav vienaldzīga studiju kvalitāte un godīgums, ko LU SP vērtē atzinīgi. Šāds atgadījums ir pirmais, kas vērtēts tik nopietnā līmenī, tas ir sava veida precedents, kas kalpos par piemēru visā Latvijas akadēmiskajā vidē. "Manuprāt, augstskolas akadēmiskās vides attīstība ir veicināma, tādēļ visi gadījumi, kas to grauj, ātri un nekavējoties jārisina," norāda SP.
Jau vēstīts, ka LU rektors Mārcis Auziņš plāno iepazīties ar akadēmiskās ētikas komisijas lēmumu "filozofijas profesoru iespējamā plaģiātisma lietā", kā arī uzklausīt mācībspēku paskaidrojumus, pirms lemt par tālāko rīcību.
Komisija atzina, ka Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) profesora Igora Šuvajeva rīcībā, izmantojot Ata Rolava tulkojumu savā Imanuēla Kanta darba "Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība?" tulkojumā un nepietiekami norādot uz tā ietekmi, ir saskatāms ētikas pārkāpums.
Komisija nolēma izteikt Šuvajevam aizrādījumu un aicināt turpmākajos šī darba izdevumos un citos savos tulkojumos nepārprotami norādīt citu autoru darbus, kā arī turpmāk rīkoties atbilstoši Ētikas kodeksam.
Arī profesoram Rihardam Kūlim komisija pārmet Ētikas kodeksa pārkāpumu Kanta darba "Praktiskā prāta kritika" tulkojumā, nenorādot Rolava tulkojuma izmantošanu. Komisija nolēma izteikt Kūlim nosodījumu par neatsaukšanos uz Rolava tulkojumu un "augstprātīgu attieksmi komunikācijā ar studējošajiem".
Savukārt studentam Leimanim, kurš pirmais norādīja uz iespējamo plaģiātu pasniedzēju tulkojumos, komisija nolēma izteikt aizrādījumu par neētisku izrunāšanos publiskajā telpā.
Pats Kūlis uzskata, ka notikusi "aizmuguriska" lietas izskatīšana. "Man netika dota nekāda iespēja uzrunāt ekspertu komisiju, piedalīties tās sēdēs kā apsūdzētajai personai," norāda profesors, piebilstot, ka sūtījis tulkojumu salīdzinājumus, taču ekspertu komisija tiem nav pievērsusi uzmanību.
Kūlis piekrīt tam, ka viņš ir atkāpies no burtiskās tulkošanas un tulkojis brīvāk nekā Rolavs. Savukārt profesors nepiekrīt apgalvojumam par tulkojumu sakritību un vienādu kļūdu kādā latīņu vārdā, kas izmantota, lai "uzbūvētu man apsūdzību".
Kūlis uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vēstulē norādīts, ka šādas ekspertu komisijas izveide LU nav likumīga, "jo tā nav tiesīga izlemt un iespējams to pārsūdzēt tiesā".
Profesors uzsver, ka savas tiesības aizstāvēs likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
