Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nav domājis par tik radikālu lēmumu, kā rosināt no amatiem atbrīvot viņa vadītās tiesas tiesnešus, kas pieņēmuši nelikumīgos spriedumus un pieļāvuši ētikas kanonu pārkāpumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", konstatējusi pārkāpumus septiņu - divu Augstākās tiesas un piecu Rīgas apgabaltiesas - tiesnešu rīcībā. Divi spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.

Stukāns pirmdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka prokuratūra savā atzinumā norādījusi uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas vadītāja Aivara Zāģera, kā arī tiesnešu Ligitas Gavares, Zaigas Vrubļevskas, Jura Freimaņa un Valdemāra Šubrovska darbībām.

Stukāns gan atzina, ka šajā gadījumā jau ir iestājies noilgums, tāpēc tiesnešus nav iespējams saukt ne pie kriminālatbildības, ne pie disciplināratbildības.

Rīgas apgabaltiesas vadītājs pagaidām arī neatklāja, vai viņš varētu rosināt disciplinārlietu pret kādu no minētajiem tiesnešiem. Stukāns uzskata, ka šajā gadījumā jautājums esot jāskata kompleksi, tāpēc nolēmis lūgt tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, lai pārrunātu esošo situāciju.

Stukāns uzsvēra, ka ir pagājis laiks un mainījusies tiesu vide, kā arī cilvēku apziņa, tāpēc viņš neuzņemtos apgalvot, ka šie tiesneši patlaban, iztiesājot lietas, varētu būt neobjektīvi. Viņam joprojām esot uzticība tiesu varai un trīspakāpju tiesu sistēmai.

Pēc Stukāna teiktā, tiesu vadībai un ministram ir jāpievērš uzmanība prokuratūras atzinumā minēto tiesnešu spriedumu kvalitātes vērtēšanai, piemēram, cik spriedumus kā nepamatotus atcēlusi augstākas instances tiesa.

Rīgas apgabaltiesā prokuratūras sūtītais atzinums saņemts piektdienas, 7.decembra, vidū. Stukāns ar samērā apjomīgo materiālu iepazinies pirmdien, taču konkrēts lēmums par tālāko rīcību vēl nav pieņemts, sacīja tiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Likums par tiesu varu noteic, ka apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Naglinska piebilda, ka patlaban netiks publiskoti arī to tiesnešu vārdi, kuru rīcībā pārkāpumi konstatēti.

Arī AT iepriekš neatklāja tiesnešu vārdus, kuru rīcībā pārkāpumi konstatēti. AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre informēja, ka materiāli saņemti piektdien un šis dokuments tiks apspriests un izvērtēts kopā ar AT iepriekš izveidotās darba grupas atzinumu. Dokumentus paredzēts apspriest AT plēnumā 19.decembrī.

Prokuratūra konstatēja divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.

Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.

Pārbaudes laikā prokuratūra tiesneša rīcībā tomēr nav konstatējusi Krimināllikuma 291.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana - sastāva pazīmes un nolēmusi atteikties uzsākt kriminālprocesu.

Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudē secināts, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu Grūtupu un viņa biroja darbiniekiem ir notikušas un sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem.

Arī SIA "Lattelecom" zvanu izdruku analīze apstiprinājusi, ka izejošie zvani no Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Prokuratūra tomēr uzsver, ka, trūkstot telefonsarunu audioierakstiem, "ar resoriskās pārbaudes veikšanai pieļaujamajiem līdzekļiem un metodēm" neesot iespējams konstatēt, vai izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās tiesnešu un Grūtupa biroja darbinieku telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem lietas dalībniekiem, lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma prokuratūrai izdevies identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta senatori un AT Civillietu tiesu palātas tiesneši.

Šajās civillietās tika pārbaudīta pieņemto nolēmumu pamatotība, izvērtēta tiesnešu rīcības likumība un atbilstība Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form