Sudraba: ministrijas 'šmaukušās' ar ES līdzekļu apguvi

"Tātad skaitās, ka ES līdzekļu apguvē ir liels progress, bet faktiski nauda ir vienkārši pārskaitīta uz citiem kontiem," sacīja valsts kontroliere.

Līdere šajā ziņā ir Satiksmes ministrija, kura pērn gada nogalē šādi pārskaitījusi aptuveni 50 miljonus latu, turklāt 22 miljonus no tiem – pašas pārraudzītajai akciju sabiedrībai "Pasažieru vilciens", lai gan jauno vilcienu iegādes konkurss, kam šie līdzekļi paredzēti, vēl nemaz nav noslēdzies, stāstīja valsts kontroliere.

Sudraba norādīja, ka saskaņā ar Valsts kontroles revīziju rezultātiem, līdz šā gada 31.martam neizmantoti bija 99% no pērn gada nogalē avansos pārskaitītajiem ES fondu līdzekļiem. "Valstij tie parādās kā izdevumi, taču patiesībā nauda ir pārskaitīta komrecsabiedrībām, kas, iespējams, daļā ar gadījumu ar tiem pelna, bet valstij aug budžeta deficīts," skaidroja Sudraba.

Viņa uzsvēra, ka "tā nav pareiza politika, jo ES līdzekļu mērķis ir radīt pievienoto vērtību ekonomikai". " Šie izdevumi nav sasnieguši mērķi, kam viņi ir definēti, jo ieguvuma ekonomikai nav," uzsvēra Sudraba.

Sudraba informēja, ka VK ir pabeigusi ikgadējās pagājušā gada finanšu revīzijas visās valsts iestādēs, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un vēl dažas. Viņa atzina, ka daudzās iestādēs ir konstatēti lielāki vai mazāki pārkāpumi, turklāt dažās, piemēram, Iekšlietu ministrijā, atkārtoti pieļauti pārkāpumi jautājumos, kur reiz pēc Valsts kontroles ieteikuma tie jau novērsti. Tāpat IeM atklājies, ka Valsts kontrolei sniegtie ziņojumi par iepriekš atklātu trūkumu novēršanu nav atbilduši patiesībai.

Viņasprāt, "tas [valsts tēriņu likumības nodrošināšana] ir saistāms ar amatpersonu izpratni par savu atbildību likuma priekšā". "Ja neprasīs stingru atbildību, tad mēs neko nevaram izmanīt šajā valstī. Tas ir saistīts arī ar to, kā parlaments un valdība realizē savu atbildību," uzsvēra Sudraba.

Valsts kontrole rosina "sasaistīt ierēdņu atbildību ar naudas tērēšanu un iegūto rezultātu".