Sudraba noliedz iespējamās problēmas NATO pielaides saņemšanai
Foto: LETA

Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai varētu būt problēmas ar pielaidi NATO noslēpumam ilgstošo un pastāvīgo kontaktu ar bijušo Krievijas specdienesta vadītāju Sergeju Stepašinu dēļ, taču pati valsts kontroliere to noliedz un šādus apgalvojumus sauc par apmelojumiem, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka Latvijas specdienesti esot devuši signālus Saeimas prezidija pārstāvjiem par to, ka ka Sudrabas ilgstošie un patstāvīgie kontakti ar augstu Krievijas amatpersonu – Revīzijas palātas vadītāju Stepašinu – un tās komandu izraisījuši NATO neuzticību, un tādu pielaidi valsts noslēpumiem, kāda nepieciešama Valsts prezidenta amatam, Sudraba neiegūšot.

Stepašins savulaik darbojies Krievijas specdienestos un vadījis par Valsts drošības komitejas mantinieku uzskatīto Krievijas federālo pretizlūkošanas dienestu, vēsta raidījums. Kā vēsta raidījums, daži Saeimas prezidijā tikuši informēti, ka Sudrabas iespējamai kandidēšanai esot būtisks mīnuss, taču oficiāli šī informācija nav apspriesta ne prezidijā, ne Nacionālās drošības komisijā.

Tas, ka Sudrabas kandidēšanai uz augstiem politiskiem posteņiem ir kāds nepārvarams šķērslis, izskanēja jau 2009.gadā, kad pēc Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišanas tika apspriesta profesionāļa vadīta valdība, atgādina raidījums. Toreiz viņas kandidatūra tika apskatīta, taču par premjeru kļuva Valdis Dombrovskis (V).

Sudraba raidījumam apgalvoja, ka arī pašlaik viņai ir 1.kategorijas, tātad augstākā pielaide valsts noslēpumam. Tā gan nedod automātisku atļauju darbam ar NATO noslēpumiem. Terminēta atļauja strādāt ar Ziemeļatlantijas alianses dokumentiem Valsts kontrolierei esot, taču tā būtiski atšķiras no Valsts prezidentam nepieciešamās, norāda raidījums.

Valsts prezidents un šī amata kandidāts Valdis Zatlers raidījumam sacīja, ka NATO pielaide prezidentam ir "absolūti nepieciešama lieta". "Valsts prezidents piedalās NATO darbā, NATO augstākā līmeņa valsts vadītāju sanāksmē, Valsts prezidents vada militāro padomi. Valsts prezidents ir bruņoto spēku vadonis. Visi šie priekšnoteikumi prasa augstākā kaluma pielaides gan Latvijā, gan arī NATO," sacīja Zatlers.

Visas iebildes Sudraba uzskata tikai par politisko konkurenci un nomelnošanu, kā arī noraida, ka kāds no specdienestiem būtu viņu brīdinājis, ka Valsts prezidenta līmeņa pielaide viņai būtu nesasniedzama, vēsta raidījums."Es rīkojos godprātīgi un godīgi, un likumīgi, un es to visu uzskatu vairāk par apmelojumu," sacīja Sudraba.

Viņa skaidroja, ka 2009.gadā, kad viņa kopā ar Stepašinu apmeklēja Jūrmalā notiekošo estrādes festivālu "Jaunais vilnis", pasākumu apmeklēt viņu uzaicināja Krievijas vēstniecība. "Stepašins bija ieradies to vienu dienu Latvijā, lai pasniegtu Raimondam Paulam augstu Krievijas apbalvojumu. Kad mani uzaicina vēstniecības vēstnieki, es pagodinu viņu pasākumus un atsaucos viņu aicinājumam, neredzu tur nekā nosodāma," sacīja Valsts kontroliere.

Sudraba uzsvēra, ka ciena savu valsti un nekad to nenodošot. Viņa arī norādīja, ka neuzskatīja par nepieciešamu vērsties Satversmes aizsardzības birojā (SAB), lai iegūtu apliecinājumu, ka viņai nevarētu būt šķēršļi kandidēšanai uz prezidenta amatu. "Pirmām kārtām, es nekur nekandidēju, un es zinu, ka esmu rīkojusies godīgi," uzsvēra Sudraba.

Kā vēstīts, Sudraba pēdējo nedēļu laikā vairakkārt izteikusies, ka būtu gatava kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču neviens viņai to vēl neesot piedāvājis.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form