close-ad

Sūdzību ST pret 'valodas referendumu' paraksta 30 deputāti; iesniegs jau ceturtdien (pievienots dokuments) 

(321)

Authors

www.DELFI.lv

Article Actions

APP - Article Actions

Sūdzību ST pret 'valodas referendumu' paraksta 30 deputāti; iesniegs jau ceturtdien (pievienots dokuments)
Foto: LETA

Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK ceturtdien ir izdevies savākt 30 Saeimas deputātu parakstus zem pieteikuma Satversmes tiesai, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu", un jau ceturtdien tas varētu tik iesniegts tiesai, portālam "Delfi" pastāstīja nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņš sacīja, ka pieteikumu parakstīja visi 14 VL-TB/LNNK deputāti, 15 partijas "Vienotība" frakcijas pārstāvji un Iveta Grigule no Zaļo un zemnieku savienības.

30 deputātu pieteikums Satversmes tiesai

Dzintars atzina, ka pieteikumā kā pirmais punkts ir lūgumus Satversmes tiesai apturēt tautas nobalsošanu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievi valodai. Tomēr viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesas ziņā būs, mēneša laikā izskatot pieteikumu, izlemt, vai referendums ir apturams.

Partijas "Vienotība" deputāts Aleksejs Loskutovs portālam "Delfi" pastāstīja, ka pieteikumu nav parakstījis viņš, Andrejs Judins un Dzintars Ābiķis. Partijas vadītāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa jau iepriekš žurnālistiem teica, ka pieteikumu neparakstīs, lai nenonāktu interešu konfliktā, jo apstrīdēts tiek arī viņas vadītā Saeimas Prezidija lēmums.

Jauvēstīts, ka nacionālās apvienības sagatavotajā pieteikumā lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.

Tāpat iecerēts lūgt ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.

Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.

Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.

Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.

Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.

Jau vēstīts, ka nacionālās apvienības VL-TB/LNNK kosntitucionālo sūdzību ST, ar kuru plānots apstrīdēt  referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atbilstība Satversmei, atbalstīs "Vienotības" vairākums, līdz ar to ir iegūts nepieciešamais deputātu skaits pieteikuma iesniegšanai.

Skeptiska par refrenduma apturēšanu ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijas vairākums uzskatot - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka "mums ir bail no referenduma iznākuma". Tomēr atsevišķi frakcijas deputāti varētu parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma, piemēram, gatavību parakstīt sūdzību ST portālam "Delfi" apliecināja ZZS pārstāve Iveta Grigule.

Jau vēstīts,ka ierosmi apstrīdēt ST referenduma par krievu valodas statusu atbilstību Satversmei izteica nacionālā apvienība, taču, lai iesniegtu konstitucionālo sūdzību, bija nepieciešami 20 deputātu paraksti, bet VL-TB/LNNK Saeimā ir tikai 14 deputāti.

Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.

Tags

Raivis Dzintars Valodas referendums VL-TB/LNNK

Comment Form

Reklāmraksti

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.