Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologu apkopotie dati par iedzīvotāju saslimstību ar A hepatītu liecina, ka pēdējo nedēļu laikā jaunatklāto A hepatīta gadījumu skaits samazinās - šajā nedēļā reģistrēts 131 A hepatīta slimnieks vidēji 19 gadījumi dienā, iepriekšējās nedēļās tika reģistrēti 25 - 33 A hepatīta saslimšanas gadījumi dienā.
Lielākā daļa jauno A hepatīta gadījumu reģistrēti Rīgā - 89 gadījumi. Statistikas dati par A hepatīta izplatību pilsētās un rajonos apskatāmi SVA mājas lapas sadaļā "Infekcijas slimības".

SVA epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no gada sākuma līdz 9. decembrim kopā reģistrēti 2864 A hepatīta saslimšanas gadījumi.

Kaut arī parasti A hepatīta vīruss izraisa vieglu vai vidēji smagu saslimšanu, tomēr SVA atgādina, ka A hepatīts var noritēt smagi, pat beigties letāli cilvēkiem ar citām veselības problēmām - hroniskām aknu slimībām, tai skaitā B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, alkohola un narkotiku atkarīgajām personām, kā arī cilvēkiem, kam ir citas hroniskas slimības, kas novājina imunitāti, piemēram, HIV/AIDS slimniekiem.

Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas ar A hepatītu, ja veikta pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks.

Pašreizējais A hepatīta epidēmiskais pacēlums aizsākās pagājušā gada rudenī - ziemā ar atsevišķiem saslimšanas gadījumiem dažādās Rīgas priekšpilsētās. Līdz 35% A hepatīta gadījumu pirmajos saslimstības pacēluma mēnešos tika reģistrēti intravenozo narkotiku lietotājiem, tālāk vīruss izplatījās pārsvarā sadzīves kontaktu ceļā.
A hepatīts izplatās kā zarnu infekcija (fekāli orālais inficēšanās mehānisms).

Galvemie A hepatīta izplatīšanās ceļi ir no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem; dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu; dzimumakta laikā ar inficēto personu; peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām. No inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem paiet 15 līdz 50 dienas (vidēji 4 nedēļas).

Pirmsdzeltes periods ilgst no 3 līdz 7 dienām, kad pacientam ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien A hepatīs atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarna trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz 2 nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem un šādos gadījumos inficētās personas īpaši epidemioloģiski bīstami, jo turpina strādāt vai mācīties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit