Šajā nolūkā TB/LNNK frakcija nākamnedēļ gatavojas aicināt uz tikšanos valsts Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāju Juri Dambi.
Trešdien tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītāju Rihardu Pētersonu un AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) direktoru Māri Kaijaku, TB/LNNK deputāti secināja, ka bijušās ēkas turpmākais liktenis ir visai neskaidrs. Kā izriet no Kaijaka teiktā, ēka ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, tās atjaunošana varētu prasīt četrus līdz piecus gadus un apmēram 10 miljonus latu. Šobrīd neviena valsts institūcija par VNĪ bilancē esošo ēku nav izrādījusi interesi, arī potenciālie privātie nomnieki nesteidz pieteikties uz ēkas apsaimniekošanu.
Savukārt Pētersons atzina, ka Okupācijas muzejam teorētiski nebūtu iebildumu pret TB/LNNK frakcijas ideju daļā vēsturiskās ēkas ierīkot muzeja filiāli, kas stāstītu par PSRS represīvo struktūru veiktajiem noziegumiem, tomēr muzejs kā privāta institūcija par saviem līdzekļiem nespētu īstenot šādu projektu. Arī VNĪ atvēlēt daļu ēkas muzeja vajadzībām varētu tikai tad, ja Ministru kabinets pieņemtu lēmumu par attiecīgu ilgtermiņa finanšu saistību iekļaušanu valsts budžetā, teica Kaijaks.
"Čekas pagrabos" jau bija iekārtots muzejs vācu okupācijas laikā, tas darbojās no 1941. gada 8. decembra līdz 1944. gada 12. oktobrim. Kā pastāstīja Valentīns Silamiķelis, kas strādāja šajā muzejā, 1942. gadā vien bijušos "čekas pagrabus" apskatīja 12 400 apmeklētāji.
Pagājušā gadsimta 90. gados Rīgas dome piedāvāja bijušos "čekas pagrabus" remontēt un pielāgot Okupācijas muzeja vajadzībām. Toreiz tika lēsts, ka remonts varētu izmaksāt apmēram trīs miljonus latu.
Ēkas Brīvības ielā 61 daļa pagrabtelpu patlaban ir pielāgotas Valsts policijas izolatora vajadzībām, daļā vēsturisko pagrabu iebūvētas siltumapgādei, ūdensvadam un kanalizācijai nepieciešamās caurules.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
