Foto: AFI
Pirmdien, 17.augustā, aprit 15 gadi kopš viena no satraucošākajiem notikumiem neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā – sprādzieniem universālveikalā "Centrs". Izmeklēšana vēl joprojām turpinās, taču joprojām nav tapis skaidrs, kas un kāpēc sarīkojis spridzināšanu.

Portāls "Delfi", pēc aģentūras LETA arhīva ziņām, piedāvā retrospektīvu atskatu gan uz šo notikumu, gan pirmajām dienām pēc sprādzieniem.

Traģiskā diena – desmitiem cietušo

Pirmais sprādziens atskanēja 17. augusta pēcpusdienā – ap pulksten 17:30, tolaik pastāstīja kāda aculieciniece. Pēc tā universālveikala pirmais stāvs momentā piepildījies dūmiem, pa gaisu lidojušas stiklu lauskas.

Sprādziena vilnis bija jūtams arī ceturtajā stāvā, kur no plauktiem kritušas mantas, stāstīja citi notikušā liecinieki.

Pēc 10 minūtēm nogranda otrais sprādziens veikala pirmajā stāvā. Sprādzienos tika sagrautas veikala starpsienas, bojāti preču plaukti un preces tika izmētātas pa visu veikalu. Izsisti arī veikala logi.

Sprādzienā cieta arī tā brīža – "RIMI Baltija" ģenerāldirektors Knuts Kviskviks, kurš sprādzienu brīdī atradies tuvu veikala izejai. Gan Kviskviku, gan vēl divas negadījumā smagi cietušas sievietes vēlāk tika pārvestas ārstēties uz Norvēģiju. Viena no cietušajām – 53 gadus vecā Maija Pušmucāne – vēlāk mira Zviedrijā, Karolinskas apdegumu centrā.

Tolaik tika vēstīts, ka Valsts policija pēc notikušā strādā pastiprinātā režīmā, tā pārbaudīja virkni tirdzniecības vietu, kas saistītas ar lielveikalu "Rimi". Arī Valsts robežsardzei tika dota pavēle visos robežkontroles punktos strādāt pastiprinātā režīmā.

Terorakts, atriebība, vai čečeni – amatpersonas izsaka pirmās versijas

Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pēc notikušā paziņoja, ka sprādzieni ir terorakts, tāpat viņš akcentēja - tas ir pirmais šāda veida gadījums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. 

Lainis Kamaldiņš, kurš tolaik vadīja Satversmes aizsardzības biroju (SAB) pēc notikušā uzsvēra, ka ir pāragri sprādzienus nosaukt par teroraktu. 

Tikmēr tā brīža ministru prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka universālveikalā "Centrs" notikušie sprādzieni ir izaicinājums Latvijas drošības struktūrām, un raksturoja tos kā vienreizēju necilvēcību.

Bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, savukārt, publiski paziņoja, ka spridzinātājiem būtu jāsaņem nāves sods.

Toreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis skaidroja, ka cilvēki, kas sprādziena brīdī atradušies veikalā, izvirzījuši dažādas teorijas – daudzi baumojot par "čečenu teroristiem", daži turot aizdomās vietējos bandītiskos grupējumus, kuriem nepatīkot iekšlietu ministrs un tāpēc viņi ar sprādzieniem mēģinot panākt ministra atstādināšanu.

Lai gan krimināllieta par sprādzieniem universālveikalā "Centrs" tika ierosināta par terorismu, policija pieļāva vairākas notikušā versijas. 

Kā tolaik sacīja Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, viena no versijām ir terorisms, "kas specifiski vērsts pret iedzīvotājiem, lai celtu paniku". Otra versija varētu būt "biznesa darīšanas savdabīgā veidā". Nākamajā dienā tika izteiktas vēl citas versijas – sprādzienu varētu būt sarīkojis psihiski nelīdzsvarots cilvēks ar zināšanām pirotehnikā. Vēl policija pieļāva, ka notikušais bijusi atriebība. 

Runājot par ierosinātās krimināllietas klasifikāciju – terorisms, Rekšņa uzsvēra, ka šāda veida krimināllieta Latvijā tiek ierosināta pirmo reizi.

Tika pārbaudīta arī versija, ka sprādziena organizēšanā iesaistīts tā dēvētais "terorists Viktors" - īstajā vārdā Oļegs Safjankovs, kurš no uzņēmuma "Varner Baltija" trīs gadus pirms sprādzieniem mēģināja izspiest vienu miljonu ASV dolāru, draudot uzņēmumam ar bumbas sprādzieniem. Viņš gan tobrīd izcieta Igaunijas Valsts tiesas piespriesto septiņus gadus ilgo cietumsodu slēgtā tipa cietumā.

Tāpat amatpersonas pieļāva iespēju, ka tikusi lietota tālvadības pults. Spridzekļi atradušies divās dažādās vietās. Pirmais spridzeklis bija novietots somu glabātuvē, bet otrs bija novietots blakus iepirkumu groziņiem pie pārtikas produktu nodaļas.

Neilgi pēc sprādzieniem universālveikalā policija saņēma viltus ziņojumu par vēl vienu spridzekli.

Nākamajā dienā, 18. augustā, stuācija kļuva arvien saspringtāka. Tā brīža finanšu ministrs Gundars Bērziņš parakstīja rīkojumu par 25 000 latu kompensācijas piešķiršanu cilvēkiem, kas sniegs vērtīgu informāciju par universālveikalā "Centrs" notikušajiem sprādzieniem. Tikmēr lielveikala darbinieki bija sapulcējušies pie ieejas, taču ielaisti telpās viņi netika. 

'Latvijas atdzīvošanās' – ārzemju mediji spilgti atspoguļo sprādzienus

Ziņas par sprādzieniem Latvijā pāršalca visu pasauli, par to ziņoja telekompānija CNN, raidorganizācija BBC, kā arī vairākas Krievijas telekompānijas. Ziņās Krievijas telekompānijā "NTV" tika uzsvērts, ka sprādzieni notiek ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā.

Savukārt Krievijas elektroniskais ziņu dienests "SMI" rakstīja, ka pagaidām nav traģēdijas oficiālās versijas, taču spriežot pēc visa, Latvijas valdība notikušajā nemeklē politisku cēloni, bet uzskata sprādzienu par kārtējo bandītisko rēķinu kārtošanu rezultātu.

Tikmēr laikraksts "The Irish Times" rakstīja, ka Latvija atdzīvojas pēc bumbas sprādziena un krievu varas gadiem.

Tuvākās dienas pēc traģiskajiem notikumiem – sabiedrības un mediju solidaritāte

Kā ierasts lielās nelaimēs – līdzcilvēki cietušajiem sniedza atbalstu, pēc sprādzieniem virkne cilvēku vērsās neatliekamās palīdzības centrā, lai piedāvātu savu palīdzību sprādzienos cietušo ārstēšanai. Jau nākamajā dienā Valsts asinsdonoru centrā asinis nodotas divreiz vairāk nekā parasti.

Tāpat iedzīvotāji atsaucās uz policijas aicinājumu ziņot, pēc cilvēku stāstīta tika izveidots iespējamais sprādzienu organizētāja fotorobots. 

Pēc fotorobota izplatīšanas tika aizturēta virkne cilvēku – gan pilsētā, gan uz robežas. Taču viņi visi tika atbrīvoti.

Tāpat pēc notikušā ļoti daudz cilvēku interesējās par sprādzienos cietušajiem, gribot uzzināt, vai cietušo vidū nav viņu tuvinieki.

Arī mediji rīkojās sociāli atbildīgi. Ziņu aģentūras nāca klajā ar paziņojumu, ka, "lai neļautu īstenoties universālveikala "Centrs" spridzinātāju vēlmei radīt pēc iespējas lielāku paniku iedzīvotāju vidū, kā arī, ņemot vērā atsevišķu nelīdzsvarotu cilvēku neapzinīgo rīcību, ziņu aģentūras BNS un LETA vienojas turpmāk vairs neizplatīt ziņas par brīdinājumiem saistībā ar viltus spridzekļiem publiskās vietās."

"Tā kā traģisko notikumu universālveikalā "Centrs" ļaunprātīgos nolūkos izmanto arī huligāni, un viņu neapzinīgie zvani par viltus spridzekļiem rada arvien pieaugošas bailes iedzīvotājos, aģentūras atsakās kalpot šādu elementu vēlmei radīt paniku un aicina tam pievienoties arī citus masu saziņas līdzekļus, īpaši tiešraidē strādājošus elektroniskos medijus - radio un televīzijas," paziņoja tā brīža BNS Nacionālo ziņu galvenā redaktore Sanita Jemberga un LETA galvenais redaktors Aleksandrs Niklass.

Lai gan vēl bija nepieciešams veikt remontdarbus, universālveikals "Centrs" darbu atsāka 22. augustā. Rīta pusē apsardze pārbaudīja veikala apmeklētāju plastikāta un papīra maisiņus, bet pēcpusdienā apsardze ir aktivizēja darbību un pārbaudīja gandrīz visu veikalā ienākošo cilvēku somas.

Savu palīdzību Latvijas varas iestādēm notikušā izmeklēšanā piedāvāja arī Baltkrievija.

15 gadi kopš sprādzieniem un vēl tikpat līdz lietas noilgumam; izmeklēšana turpinās

Šobrīd sprādziena rīkotājs joprojām nav atrasts. Vienīgais krimināllietā apsūdzētais - Leonards Butelis (vēlāk – Gromovs), kurš tika aizturēts pusotru gadu pēc traģiskajiem notikumiem, tika attaisnots. Viņš tika apsūdzēts par divu spridzekļu ievietošanu lielveikalā.

2003. gadā Rīgas apgabaltiesa atzina Gromovu par vainīgu otrā spridzekļa ievietošanā un piesprieda viņam astoņus gadus cietumā. Gromovs gan savu vainu noliedza, sakot, ka lieta ir safabricēta. Pēc gada – 2004. gadā – Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un Gromovs nepietiekamu pierādījumu dēļ tika palaists brīvībā. Kriminālprocess pret vīrieti tika izbeigts 2008. gadā.

Drošības policijā LTV raidījumam "Panorāma" iepriekš tika norādīts, ka izmeklēšana vēl joprojām turpinās, taču kas un kādu motīvu vadīts sarīkojis sprādzienus – nav skaidrs. 

Noilgums šajā krimināllietā iestāsies vēl pēc 15 gadiem - šādas kategorijas lietām noilgums ir 30 gadi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!