TB/LNNK frakcija uzskata, ka jau šobrīd spēkā esošās Imigrācijas likuma normas ir pietiekami liberālas, lai Latvijā bez liekiem šķēršļiem varētu uzturēties gan ārvalstu uzņēmumu pārstāvji, gan mācībspēki, gan studenti, gan citas personas, kurām Latvijā ir ilgstoši jāuzturas savu profesionālo pienākumu veikšanai.
"Nedomāju, ka Latvijas interesēs būtu pārlieku atvieglot uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem, kas šo iespēju varētu izmantot nokļūšanai citās Šengenas līguma valstīs. Tādā gadījumā mēs varam izrādīties atbildīgi par tādu personu rīcību Eiropā, kuras savu uzticamību un nepieciešamību Latvijas valstij būs apliecinājušas vien ar vidēji dārga nekustamā īpašuma iegādi vai viena džipa ievešanu Latvijā, lai to izmantotu uzņēmuma pamatkapitāla veidošanā. Latvija nedrīkst kļūt par vārtiem šaubīgu personu iekļūšanai Eiropā", norāda TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
TB/LNNK frakcija neatbalstīs nedz priekšlikumu papildināt piecu gadu termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju loku ar personām, kas iegādājušās 100 000 latu (Rīgā un republikas pilsētās) vai 50 000 latu vērtu nekustamo īpašumu (citur Latvijā), nedz personām, kas ieguldījušās Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu un radījusi vismaz piecas jaunas darba vietas, nedz personām, kas veikušās finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē vismaz 200 000 latu apmērā.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pērn oktobrī atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā.
Kā toreiz žurnālistiem skaidroja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP), grozījumu mērķis ir piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darbavietas un "no nāves punkta" izkustināt nekustamā īpašuma tirgu.
Grozījumi paredz, ka uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt ne ES valstu pilsoņi, ja būs ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 10 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi ne mazāk kā trīs darbiniekus, no kuriem vismaz puse ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, ES pilsoņi vai Eiropas ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldību budžetā gada laikā nodokļos samaksājuši vismaz 5000 latu.
Tāpat grozījumi paredz, ka uzturēšanas atļaujas ne ilgāk kā uz pieciem gadiem varēs saņemt arī tad, ja cilvēks Latvijā iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā darījuma summa vai tirgus vērtība ir ne mazāka kā 100 000 latu, bet īpaši atbalstāmajās teritorijās – 50 000 latu. Šajā gadījumā šiem cilvēkiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādi.
Līdz šim Imigrācijas likums paredzēja, ka uzturēšanās atļaujas Latvijā var iegūt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja cilvēks "ir komercreģistrā reģistrēts individuāls komersants".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
