'The Economist' apskatnieks: Latvijas vājā valdība padara valsti par vieglu mērķi Krievijai

Lūkass saka: ja viņš būtu latvietis, viņš piedalītos demonstrācijās. "Es ticu demokrātijai, un es domāju, ka tas ir pilnībā pareizi, ka cilvēkiem vajag protestēt pret sliktiem politiķiem. Demokrātija nav tikai vēlēšanas - tā ir arī spiediena izdarīšana uz politiķiem caur tiesisko sistēmu, caur masu medijiem, bet arī caur protesta akcijām."

Lūkass uzskata, ka Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) darot "diezgan labu darbu", bet viņš būtu dusmīgs uz Godmaņa koalīcijas partneriem - politiķiem, kas Latviju nostādījuši šādā situācijā.

"The Economist" apskatnieks norāda, ka Lietuvas ekonomika "nav tādā juceklī" kā Latvijā, tādēļ lietuviešus vismaz pagaidām negaidot "Latvijas stila sabrukums".

Lietuviešiem esot "pēc Baltijas standartiem" diezgan labs prezidents un premjers, kā arī neesot "etniskās kārts", kuru mīlot izspēlēt Krievija, taču, no otras puses, Lietuvai esot liels enerģētikas vārīgums.

Lūkass kritizējis Lietuvas līdzšinējās valdības, kurām kopš Būtiņģes termināļa celtniecības laikiem nav izdevies īstenot nevienu projektu, kas palīdzētu stiprināt valsts enerģētisko drošību.

Vērtējot Krievijas un Ukrainas gāzes konfliktu, apskatnieks to skaidrojis ar visas Eiropas neizdarību. "Par iespējamām problēmām mēs zinājām jau kopš 1991.gada. Bet kur ir energotilti, gāzes krātuves, sašķidrinātās gāzes termināļi, enerģijas avotu diversifikācija?" viņš vaicājis.

Pēc Lūkasa teiktā, postkomunistiskajām valstīm tā ir vēl lielāka problēma, jo tās "šķērdē enerģiju". Viņš pievērsis uzmanību apstāklim, ka Baltijas valstis, Slovākija, Bulgārija "par augstu politisko cenu" saņem Krievijas gāzi, bet tā tiek pārvērsta siltumenerģijā, kurai "tiek ļauts izplūst pa logiem", - tas vērtējams kā skandaloza visu beidzamo piecpadsmit gadu valdību neizdarība.

Šai saistībā Lūkass atgādinājis, ka par Lietuvas un Polijas energotilta nepieciešamību pirmo reizi dzirdējis jau pirms 17 gadiem, tomēr šis savienojums joprojām nav izbūvēts.

Jautāts par politiskās gribas trūkumu, kas ir šīs situācijas pamatā, "The Economist" apskatnieks atbildējis, ka daļēji tas skaidrojams ar politisko sistēmu.

Viņa vārdiem runājot, rietumeiropieši, kas aukstā kara laikā ieguldīja lielus līdzekļus savas brīvības nosargāšanā, vēlāk vairs nevēlējās tērēt naudu, lai nosargātu brīvību enerģētikas jomā. Zināmā mērā to veicinājusi Krievija - Maskavai draudzīgi politiķi, tādi kā Gerhards Šrēders, līdz šim virzījuši projektus, kas palielina Eiropas atkarību no Krievijas.

"Nekad nevar droši pateikt, cik lielā mērā visā vainojama muļķība un gļēvulība un cik - Krievijas uzpirkti cilvēki. Domāju, ka daļēji tas ir Krievijas manipulācijas rezultāts," norādījis Lūkass.

Lūgts komentēt situāciju Lietuvā pēc rudenī notikušajām vēlēšanām, viņš izteicis gandarījumu, ka ar Krieviju saistītajām partijām tajās klājies pietiekami slikti.

Par pašreizējās Lietuvas valdības vājo vietu komentētājs uzskata neprasmi pienācīgi izskaidrot savus stingros ekonomiskos lēmumus tautai.

Atbildot uz jautājumu, kā ekonomiskā krīze, kas jūtami skārusi Krieviju, varētu ietekmēt ģeopolitisko situāciju, Lūkass pozitīvi vērtējis apstākli, ka Krievijas ekonomikas modeli "neviens vairs neiedrošinātos saukt par labu".

Lai gan nedz Amerika, nedz Eiropa nevar lepoties ar savu ekonomisko politiku, Krievija ar savu atkarību no dabas resursiem un briesmīgo finansiālo stāvokli šobrīd ir vēl ievainojamāka, viņš secinājis, paužot cerību, ka Eiropas ekonomiskā politika izrādīsies efektīva.

Runājot par Austrumeiropas valstu vēlmi pēc lielākas NATO klātbūtnes, Lūkass kritiski vērtējis Baltijas politiķus, kuri pēc Gruzijas kara izteikušies par NATO bāzu nepieciešamību. "Nesaņemot bāzes, jums var likties, ka trūkst NATO atbalsta. Bet NATO nedarbojas tā - katra Lietuvas bāze ir arī NATO bāze," piebildis apskatnieks, kas uz vairākām dienām ieradies Lietuvā.

"NATO ir pārāk sašķelta un sāk noslāņoties, viedokļi par NATO misijām atšķiras. Izdevumā "Economist" un citur es tagad uzsveru, ka mums vajadzīga Ziemeļaustrumeiropas dimensija, sadarbība ar Zviedriju un Somiju - un labāk bez NATO izkārtnes, jo tā atbaidītu neitralitātes piekritējus abās valstīs," viņš sacījis.

Lūgts prognozēt, kas nākotnē varētu būt sagaidāms no Krievijas, ņemot vērā Gruzijas kara mācību, Lūkass izteicis viedokli, ka Krievijas bruņotie spēki ir pārāk vāji sagatavoti, lai karotu ar nopietnu pretinieku. Maskava nav ieinteresēta karot ar Ukrainu, jo nopietni draudi šīs valsts teritoriālajai integritātei būtu vienīgais faktors, kas varētu saliedēt sašķeltos politiskos spēkus Kijevā. Krievijai vajadzīga nestabila Ukraina, jo tai trūkst atbalsta un uzticamības Rietumos, viņš domā.

Par iespējamāku "The Economist" apskatnieks uzskata jaunu karu ar Gruziju, jo šīs valsts prezidenta Mihaila Saakašvili vadība, viņaprāt, nav mācījusies no savām kļūdām un Krievijai nebūtu grūti to vēlreiz ievilināt slazdos, tomēr grūti pateikt, cik šāda iespēja ir reāla.

Uz jautājumu, vai Krievija varētu mēģināt destabilizēt Baltijas valstis, Lūkass atbildējis, ka "labākais pretlīdzeklis" šai ziņā ir laba valdība un apzinīgi politiķi, kuriem sabiedrība uzticas.