LPB ir divas kārtas - garīgā kārta jeb klērs, kurā ietilpst bīskapi, priesteri un diakoni, kas iesvētīti kalpojumam LPB, un laji - visi pārējie baznīcas locekļi. Priestera kalpojums ir garīgs amats, kurā garīdznieks tiek ordinēts uzklausīt ticīgo grēksūdzes un veikt citas reliģiskās darbības.
Centra rajona tiesā iesniegtajā prasībā Kalniņš norāda, ka viņam precīzi nav zināmi argumenti, ar kuriem LPB Garīgā tiesa pamatojusi viņa izslēgšanu no baznīcas garīgās kārtas. Kalniņam it kā tiekot pārmesta sistemātiska grēksūdzes sakramenta noslēpuma izpaušana trešajā personām un pastāvīga priestera zvēresta pārkāpšana un nepildīšana.
Laikrakstam "Neatkarīgā" Kalniņš izteicies, ka viņa izslēgšanai no priestera kārtas pamatā, visticamāk, ir viņa grāmata "Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēstures komentārs", kurā viņš iestājies par to, lai latviešiem būtu "sava vieta zem saules", lai neizjuktu latviešu lauku draudzes un lai būtu savi priesteri.
Kalniņš tiesā iesniegtajā prasībā norāda, ka viņš kopš 1989.gada ir LPB priesteris, bet 2006.gadā viņam par nopelniem baznīcas dzīvē piešķirta virspriestera kārta. Viņš pildījis garīgā personāla locekļa pienākumus un par to saņēmis ikmēneša darba algu - 50 latus.
Darba attiecības ar LPB Kalniņam esot no 1999.gada, un viņš katru mēnesi saņēmis iepriekšminēto atlīdzību, kā arī vēl katru mēnesi saņemti ap 200 latiem nekur nedokumentētu algas summu.
LPB viņam atteikusies izsniegt lēmumu par izslēgšanu, izskaidrot tā pieņemšanas kārtību, kā arī iepazīstināt viņu ar LPB garīgās tiesas sēdes protokolu, lai viņam būtu iespējams uzzināt, par kādiem pārkāpumiem viņš ticis sodīts. Kalniņš prasībā uzsver, ka viņam tikušas liegtas tiesības sniegt paskaidrojumus.
Pēc Kalniņa domām, izmantojot apstākli, ka rakstisks darba līgums starp viņu un baznīcu nav noslēgts un LPB Statūtos paredzēts aizliegums pārsūdzēt baznīcas lēmumus, LPB ir prettiesiski formulējis uzteikumu viņam kā LPB Garīgās tiesas lēmumu, paļaujoties, ka Kalniņam nebūs iespēju tiesiski to apstrīdēt.
Prasībā viņš lūdz Centra rajona tiesu atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža LPB Garīgās tiesas lēmumu un atjaunot viņu darbā par LPB Rīgas Svētās Trijādības Sergija sieviešu klostera klēra (garīgās kārtas) locekli - virspriesteri.
Centra rajona tiesas Kancelejas vadītāja Ingrīda Ņeveska sacīja, ka Kalniņa prasība 31.jūlijā pieņemta un tiesa ierosinājusi civillietu, ko izskatīs tiesnese Dzintra Balta. LPB atvēlēts laiks paskaidrojumu sniegšanai, un pēc to saņemšanas tiks noteikts tiesas sēdes datums.
Macuka uzsvēra, ka Latvijā baznīca ir atdalīta no valsts. Priesteris ir garīgais amats, tāpēc diez vai laicīga tiesa var pēc būtības izvērtēt garīgās tiesas lēmumu. Patlaban gatavotajos likumprojektos par lielākajām tradicionālajām konfesijām būšot strikti noteikts, ka baznīcu iekšējie lēmumi nevar tikt pārsūdzēti laicīgajā tiesā, taču patlaban šāda aizlieguma neesot.
Pēc Macukas teiktā, baznīca saskaņā ar statūtiem priesteri ieceļ amatā, bet no otras puses - laicīgā tiesa var izvērtēt pašu atbrīvošanas procedūras tiesiskumu - vai ir izteikts brīdinājums, taču nevar vērtēt lēmumu pēc būtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
