Tiesa atļauj 16.marta pasākumus

Foto galerija

Tiesa pirmdien nolasīja saīsināto spriedumu. Pilns tā teksts būs pieejams 26.martā, un pēc tam to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pārstāvis Armands Tomelis pēc sprieduma noklausīšanās atzina, ka ir apmierināts ar tiesas lemto. Viņaprāt, tiesa ir ņēmusi vērā, ka nav apstiprinājušies Rīgas domes apgalvojumi par draudiem sabiedriskajai kārtībai. Tāpat viņš norādīja, ka "vieglāk ir kontrolēt organizētu pasākumu, nevis stihisku".

Līdzīgās domās bija arī Latvijas Antifašistiskās komitejas (LAK) pārstāvis Edgars Ābols, kurš pauda, ka tiesa ar spriedumu ir apliecinājusi cilvēku tiesības uz pulcēšanās brīvību.

Savukārt Rīgas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis pēc sprieduma žurnālistiem skaidroja, ka dome katru gadu vērtē un kā galveno ņem vērā policijas teikto. Viņš norādīja, ka pašvaldība respektēs tiesas lemto.

Tiesa lietu izskatīja daļēji slēgtā sēdē, lai gan Drošības policijas (DP) pārstāvis Ivars Kaupers lūdza tiesu sēdi izskatīt slēgtā procesā, norādot, ka DP tiesā sniegs informāciju, kas satur valsts noslēpumu. Tiesa šo DP lūgumu noraidīja, norādot, ka informāciju dienesta vajadzībām neklasificē kā valsts noslēpumu, un sēdi pasludināja par daļēji slēgtu – klausītāji no tās tika izraidīti vien tad, kad tiesa uzklausīja DP pārstāvi.

Valsts policijas (VP) pārstāve Mārīte Ziemele tiesas sēdē atzina, ka gan gadījumā, ja pasākumus atļauj, gan arī tad, ja tos aizliedz, policijas darbības paliek nemainīgas - gan vienā, gan otrā gadījumā policija, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, gatavosies iespējamiem nesankcionētiem pasākumiem, provokācijām un vardarbībai. Ziemele norādīja, ka policija abos gadījumos ap Brīvības pieminekli grasās izveidot norobezojošu policistu ķēdi, lai izvairītos no iespējamajam konfrontācijām.

Policijas pārstāve arī atzina, ka katru gadu viens no pasākumu pieteicējiem Latvijas Antifašistu biedrība gan vārdiski, gan citādi mēģina provocēt leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus. Savukārt biedrības "Daugavas Vanagi Latvijai" pārstāvji nekad nav provocējuši nesaskaņas, atzina policijas pārstāve.

Ābols tiesai atzina, ka šīs organizācijas pasākums ir kā pretpasākums "Daugavas vanagu" gājienam. Ja DVL gājienu nerīkotu, tad arī LAK to nedarītu. Tomēr viņš noliedza, ka "antifašistu" mērķis būtu panākt pilnīgu 16.marta pasākumu aizliegumu nākotnē.

Savukārt Tomelis norādīja, ka nekad, neskatoties uz policijas un Rīgas domes (RD) bažām par iespējamajām masu nekārtībām, lieli incidenti 16.martā nav notikuši. Viņš atzīmēja, ka, piemēram, 9.maija pasākumus Rīgā atļauj vienmēr, "neskatoties uz to, ka 9.maijā ir daudz vairāk cilvēku un notiek arī tradicionāla alkohola lietošana".

Viņš arī pauda, ka RD nemeklējot risinājumus, kā nodrošināt abām pusēm miermīlīgu pasākumu, bet vienkārši tos uzreiz aizliegusi.

Uz tiesas jautājumu, vai RD iepriekš ir izvērtējusi policijas spēju nodrošināt kārtību 16.martā, RD pārstāve Daiga Mežale atbildēja noraidoši. Tāpat viņa atzina, ka nav vērtēta iespēja atļaut pasākumu tikai vienam no pieteicējiem vai arī rīkot pasākumus dažādos laikos. RD pārstāve arī nevarēja nosaukt konkrētus drošības apdraudējumus, kādi varētu rasties pasākumu laikā, sakot, ka tas jājautā DP.

Portāls "Delfi' novēroja, ka uz tiesas sēdi bija ieradušies daudzi klausītāji – gan jaunieši, gan arī Latvijas Nacionālās frontes līderis Aivars Garda un viņa tradicionālās pavadones.

Jau vēstīts, ka vēlmi rīkot pasākumus 16.martā izteica "Daugavas Vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja." Biedrības vēlējās rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa.

Domes Sapulču, gājienu un piketu komisija pieteiktos pasākumus aizliedza, uzskatot, ka tajos var izcelties konflikti un agresija. Komisija šādu lēmumu pieņēma, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Savukārt pieteicēji ar šādu lēmumu mierā nebija un to tiesā pārsūdzēja.

Nevienprātība valda arī augstāko amatpersonu vidū. Piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš uzver, ka atbalsta vārda un pulcēšanās brīvību, aicina nepieļaut pasākumus, ja likumsargi ziņo par būtisku risku drošībai. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsver, ka valstij jāgarantē pulcēšanās brīvība. Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece iepriekš izteicās, ka domei nebija pamata aizliegt 16.marta pasākumus.

Asas diskusijas par 16.marta pasākumiem izceļas katru gadu. Pērn, kad tiesa nolēma neļaut rīkot pasākumus pie Brīvības pieminekļa, biedrības aizliegumu neievēroja. Lai nodrošinātu kārtību pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā, policija dežurēja pastiprinātā režīmā, kārtības nodrošināšanai piesaistot arī specvienības.