Tiesa atņem DLRTC tam nodotās LMT akcijas

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja Ģenerālprokuratūras prasību un atzina par spēkā neesošu pirms trim gadiem notikušo mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) 23% kapitāla daļu pārdošanu ciparu televīzijas projekta ieviešanas koordinātoram "Digitālajam Latvijas radio un televīzijas centram" (DLRTC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izdevies atgūt vērtīgās LMT akcijas

Līdz ar to digitālās televīzijas ieviesējam "Kempmayer Media Latvia" (KML) tiesā būs daudz grūtāk piekļūt vērtīgajām LMT kapitāla daļām, kas kalpoja par nodrošinājumu no DLRTC ciparu televīzijas ieviešanā Latvijā.

Tiesa atcēla DLRTC mātes kompānijas "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) 2000.gadā pieņemtos lēmumus saistībā ar tai piederošo 23% LMT kapitāla daļu pārdošanu LVRTC meitas uzņēmumam DLRTC, kā arī atzina par spēkā neesošu 2000.gada 29.septembrī starp abām kompānijām noslēgto pirkuma pārdevuma līgumu par vērtīgo LMT kapitāla daļu pārdošanu DLRTC.

Tiesa atzina Latvijas īpašuma tiesības uz minētajām LMT kapitāla daļām un noteica, ka tās nododamas LVRTC turējumā. Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji iepriekš lūdza tiesu minētās akcijas nodot LVRTC īpašumā, nevis tikai turējumā.

Līdz ar to tiesa apmierināja prokuratūras prasību par īpašumtiesību atjaunošanu valstij uz LMT kapitāla daļām un to nodošanu LVRC turējumā.

Motivēts tiesas spriedums būs pieejams no 17.februāra, kad to 20 dienu laikā lietā iesaistītās puses varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Pēc tiesas sēdes DLRTC pārstāvis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs žurnālistiem sacīja, ka tiesas spriedumu neplāno pārsūdzēt. Arī Satiksmes ministrijas pārstāve, ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietniece Liene Priedīte-Kancēviča, kura ir arī LVRTC padomes priekšsēdētāja, pēc tiesas sēdes pauda, ka ir apmierināta ar tiesas spriedumu un ministrija to negrasās pārsūdzēt. Savukārt KML iespējas piekļūt vērtīgajām LMT kapitāldaļām Priedīte-Kancēviča nekomentēja, sakot, ka tāda ir ministrijas politika par jautājumiem, kas saistīti ar KML.

Savukārt LVRTC pārstāvis zvērināts advokāts Ivars Grunte žurnālistiem teica, ka par tiesas spriedumu konsultēsies ar kompāniju.

Ģenerālprokuratūras prokurors Agnis Pormalis tiesā uzturēja prasību, lūdzot tiesu atzīt par spēkā neesošu pirms trim gadiem notikušo mobilo sakaru operatora LMT 23% kapitāla daļu pārdošanu ciparu televīzijas projekta ieviesējam DLRTC. Prokuratūra uzskata, ka LMT kapitāldaļu pārdošanas darījums bija valsts īpašuma privatizācija, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību.

Savukārt Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji atzina prokuratūras prasību atzīt par spēkā neesošu LMT kapitāldaļu pārdošanu DLRTC. Tomēr Satiksmes ministrija, LVRTC, DLRTC un prokurors tiesā pauda dažādus viedokļus par to, vai LMT kapitāldaļas būtu nododamas atpakaļ LVRTC īpašumā vai arī īpašumtiesības uz kapitāldaļām būtu atzīstamas par labu valstij Satiksmes ministrijas personā.

Prokurors palika pie viedokļa, ka LMT kapitāldaļas nododamas valsts īpašumā ministrijas personā. Savukārt Satiksmes ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji pauda, ka, atzīstot par spēkā neesošu LVRTC un DLRTC darījumu par LMT 23% kapitāldaļu pārdošanu, būtu "jāatjauno stāvoklis, pirms notika darījums".

Ministrijas, LVRTC un DLRTC pārstāvji arī klāstīja, ka LVRTC bija viens no LMT dibinātājiem, izmantojot savā īpašumā nodoto valsts mantu. Tāpat kompānija minētās LMT kapitāldaļas bija iekļāvusi savā bilancē pie aktīviem. Ministrijas pārstāve Priedīte - Kancēviča sacīja, ka jebkurā gadījumā LVRTC ir 100% valsts kompānija un Satiksmes ministrijas pilnvarots pārstāvis pilda LVRTC akcionāru pilnsapulces funkcijas.

Tostarp pirms prasības izskatīšanas otrdien tiesa izskatīja Lielbritānijas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitas uzņēmuma "Kempmayer Media Latvia" (KML) un LVRTC bijušā ģenerāldirektora Māra Paudera lūgumus ļaut kā trešajām personām iesaistīties tiesas procesā.

Tomēr tiesnese Lidija Pliča, kura skata šo lietu, otrdien noraidīja KML un Paudera lūgumu, norādot, ka KML un Pauders tiesneses lēmumu var pārsūdzēt. KML pārstāvis zvērināts advokāts Rinalds Bušs sacīja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs. Savukārt Paudera pārstāvis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš teica, ka par tiesneses lēmuma pārsūdzēšanu lems pēc iepazīšanās ar to.

Savu lūgumu KML un Pauders pamatoja ar to, ka iespējamais tiesas spriedums lietā varētu skart arī viņus. KML atsaucās uz DLRTC un KML noslēgto līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu. Kompānija norādīja, ka 2003.gadā 13.maijā pārņēmusi no māteskompānijas "Kempmayer Media Limited" visas no līguma izrietošās tiesības un saistības. Kompānija norādīja, ka LMT kapitāldaļu izņemšana no DLRTC var negatīvi ietekmēt līguma izpildi un KML finansiālo stāvokli, jo vērtīgās kapitāldaļas kalpoja kā garants līguma izpildei.

Savukārt Pauders norādīja, ka prokuratūra prasībā ir lūgusi atcelt viņam dotos pilnvarojumus un viņa kā viena no LVRTC valdes locekļiem pieņemtos lēmumus saistībā ar LMT kapitāla daļu nodošanu DLRTC. Pauders uzskata, ka saistībā ar šo spriedumu pret viņu varētu vērst prasību par zaudējumu piedziņu.

Ģenerālprokuratūras, Satiksmes ministrijas, DLRTC un LVRTC pārstāvji lūdza tiesu noraidīt šos lūgumus par KML un Paudera pieaicināšanu tiesas procesā, uzskatot, ka tiesas spriedums lietā nevar skart viņu intereses. Tostarp DLRTC pārstāvis Romualds Vonsovičs tiesā pauda viedokli, ka KML un Paudera lūgumu nolūks ir novilcināt lietas izskatīšanu, iesaistot iespējami vairāk personu utt.

Jau vēstīts, ka LMT kapitāla daļas LVRTC savulaik nodeva DLRTC, lai šai kompānijai būtu līdzekļi, no kuriem Latvijā īstenot digitālās televīzijas projektu. Tā kā televīzijas digitalizācijai valsts budžetā nauda nebija atvēlēta, šim nolūkam bija paredzēts izmantot naudu, kuru iegūs no LMT dividendēm.

DLRTC statūtkapitāls 2001.gada sākumā bija 5000 latu, un šo uzņēmumu LVRTC neilgi pirms šī darījuma bija nopircis no trim privātpersonām. DLRTC ar KML 2002.gada 14.novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai līguma laušanas gadījumā, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts pērnā gada vasarā izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet DLRTC 2003.gada augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu KML, lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. Savukārt KML lūdza apķīlāt valstij pastarpināti piederošās kompānijas DLRTC īpašumā esošās LMT kapitāla daļas. Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērnā gada 1.septembrī, pamatojoties uz satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja digitālās televīzijas krimināllietu. Tā ierosināta par valsts amatpersonu rīcību digitālās televīzijas ieviešanā - krimināllieta ierosināta gan par tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā, gan par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījušas smagas sekas. Vēlāk krimināllieta ir papildināta ar krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielos apjomos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apjomos vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

KNAB krimināllietu ir jau nosūtījis prokuratūrai, lūdzot uzrādīt apsūdzības kopumā 10 personām. Vienai personai - ekspremjeram un uzņēmējam Andrim Šķēlem piederošās firmas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbiniekam Harijam Krongornam - jau uzrādīta apsūdzība par krāpniecību lielos apjomos. Viņu izmeklētāji divus mēnešus paturēja apcietinājumā, bet janvāra sākumā nodeva policijas uzraudzībā, atbrīvojot no apcietinājuma.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form