Kā ziņots, Tiesībsarga birojs 2011.gada beigās saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt tiesībsargājošo iestāžu rīcības samērīgumu par žurnālista Jākobsona datora un citu informācijas nesēju izņemšanu 2011.gada 15.decembrī no žurnālista dzīves vietas kratīšanas laikā. Vienlaikus iesniegumā tika norādīts, ka policijas iestāžu rīcībā ir nonākusi informācija par citiem žurnālista informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar konkrēto kriminālprocesu.
"Kriminālprocesa likums neparedz speciālu reglamentāciju procesuālajām darbībām, kurās tiek iesaistīti žurnālisti vai kuru intereses tas skar. Taču ir saprotams, ka žurnālistiem nav absolūtas kriminālprocesuālās imunitātes un viņus var saukt pie kriminālatbildības par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī viņiem jāpiedalās kriminālprocesuālajās darbībās. Tomēr atsevišķu darbību pieļaujamība jāvērtē, ievērojot ne tikai kriminālprocesa tiesību normas, bet arī citus normatīvos aktus. Procesuālo darbību veikšana nevar būt pamats preses brīvības interešu ignorēšanai," norāda tiesībsargs.
Kriminālprocesa likuma 40.pantā ir noteikts, ka izmeklēšanas tiesneša pienākums ir kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos. Ja Jākobsonam ir pamats uzskatīt, ka izmeklēšanas tiesnesis, pieņemot lēmumu par viņa dzīvesvietas kratīšanu, nav pietiekami rūpīgi izvērtējis visus lietas apstākļus, tai skaitā kratīšanas samērīgumu ar tiesību uz vārda brīvības un informācijas avotu aizsardzību, viņam ir tiesības apstrīdēt izmeklēšanas tiesneša rīcību tiesas priekšsēdētājam, sacīja Jansons.
Tiesībsargs 2010.gadā pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes par to, vai, veicot kratīšanu žurnālista dzīvesvietā, netika pārkāptas Satversmē garantētās tiesības uz vārda brīvību. Jākobsona gadījuma apstākļi sasaucas ar 2010.gada pārbaudes lietā esošajiem apstākļiem. Jau tolaik tiesībsargs norādīja, ka procesa virzītājiem, pieņemot lēmumu attiecībā uz žurnālistu, ir jāvērtē arī vārda brīvības ierobežojuma aspekti, informācijas avotu aizsardzība un rīcības samērīgums, vai tiešām informācijas avota izpaušana ir nepieciešama un vai nepastāv saprātīgi alternatīvi līdzekļi.
Informācijas avota neizpaušanas principa ievērošana ir saistoša ne tikai žurnālistiem. Arī policijai un prokuratūrai ir jārespektē žurnālistu tiesības un pienākumi un minētās institūcijas nevar uzlikt par pienākumu izpaust žurnālistam informācijas avotu, kā arī tās nevar, izmantojot citas Kriminālprocesa likuma noteiktās procesuālās darbības, apiet likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 22.pantu, lai iegūtu datus par informācijas avotu.
Esošie gadījumi attiecībā pret žurnālistiem no valsts varas nesēju puses saistībā ar vārda brīvības ierobežojumu norāda uz nepieciešamību rīkoties nekavējoties, lai uzsāktu diskusiju un ierosinātu grozījumus Kriminālprocesa likuma 121.pantā. Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai ar lūgumu informēt tiesībsargu par Saeimas rīcību saistībā ar iespējamiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 121.pantā, kas nosaka kriminālprocesuāli aizsargātos profesionālos noslēpumus.
Kā ziņots, Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības birojā ir sākta pārbaude saistībā ar "kompromat.lv" žurnālista Jākobsona aizturēšanu.
Latvijas Žurnālistu asociācijas iesniegumā, kuru parakstījusi asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Spriņģe, norādīts, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju Jākobsons portālā "kompromat.lv" publiskoto Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) saraksti ieguvis likumīgā veidā un, to izmantojot, pildīja savu žurnālista pienākumu.
Asociācija uzskata, ka, publicējot daļu sarakstes, Jākobsons darījis sabiedrībai zināmus ļoti nozīmīgus faktus un nav publiskojis informāciju, kas varētu tikt uzskatīta par iejaukšanos Rīgas mēra privātajā dzīvē.
Iesniegumā īpaši uzsvērts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos vairākkārt norādīts, ka žurnālista pienākums ir sabiedrībai nozīmīgas informācijas izplatīšana. Vārda brīvība un kritika ir īpaši aizsargājamas jautājumos, kas skar valsts politikas veidošanu un tās īstenotāju rīcību.
Žurnālistu asociācija aicināja Ģenerālprokutūru un tiesībsargu pārbaudīt, vai tiesībsargājošo iestāžu rīcība konkrētajā situācijā bijusi samērīga ar tās iespējami nodarīto pārkāpumu.
Kā ziņots, izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova e-pasta uzlaušanu, VP veica kratīšanu portāla "kompromat.lv" pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.
Kriminālprocess ir sākts par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā - par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai saistībā ar datu elektronisko apstrādi. Vēlāk to apstiprināja arī VP preses pārstāve Sintija Virse.
Minētajā Krimināllikuma pantā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kriminālprocesu policija sāka pērn 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.
Portālā "kompromat.lv" tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
