Kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija, konstitucionālo tiesību eksperti pirmdien piedalījušies sanāksmē Rīgas pilī un nonākuši pie secinājumiem, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir pietiekoši nozīmīga un svarīga valstij, lai par to būtu jālemj Saeimai. Tiesa, tiesiskajam regulējumam, kas nosaka kārtību un nosacījumus, kādā vienošanās tiek slēgta, vajadzējis būt vēl pirms valdība sāka sarunas ar aizdevējiem. Lai arī tāda nav bijis, valdības pieņemtie lēmumi tomēr uzskatāmi par tādiem, kuri pieņemti saskaņā ar Saeimas lēmumiem.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka arī Tieslietu ministrija (TM) savā atzinumā konstatē, ka likumos būtu jānosaka, kā Saeima akceptē aizdevējiem dotos politiskos solījumus.
TM ierosina četrus risinājuma variantus, lai "veicinātu tiesisko noteiktību un sekmētu vienotu izpratni par [ST spriedumā] minēto par Saeimas atbilstošu un pietiekamu iesaisti lēmumu pieņemšanā jautājumos par 7,5 miljardu eiro aizņēmuma saņemšanu".
Pirmkārt, uzskata TM, Saeimā varētu iesniegt atsevišķu likumprojektu par finansiālās palīdzības (..) saņemšanu un tās nosacījumiem. Ar likumprojektu, TM ieskatā, būtu nostiprināmas tiesības un pilnvarojuma robežas valdībai rīkoties, lai Latvijai tiktu piešķirti atlikušie līdzekļi no kopējās aizdevuma summas. Tāpat tajā būtu jāparedz konkrēti aizņēmuma nosacījumi, piemēram, procentu likmes, atmaksas termiņi, kā arī nosakāmi galvenie mērķi, kādiem izlietojams saņemtais aizdevums, piemēram, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodokļu politikas optimizācijai, sociālās aizsardzības sistēmas stabilizēšanai. Tāpat, pēc TM viedokļa, likumprojektā ietverama norāde, kas vēlreiz apstiprina jau iepriekš valdības noslēgto vienošanos leģitimitāti. Šādu likumprojektu būtu jāsagatavo FM.
Otrkārt, Ministru prezidents vai finanšu ministrs varētu sniegt ziņojumu Saeimai, likumdevēju iepazīstinot ne tikai ar jau iepriekš dotajiem politiskajiem solījumiem un līdz šim paveikto, bet arī ar pašu tiesisko darījumu juridiskajiem aspektiem un to saturu. Tad Saeima šo ziņojumu apstiprinātu, par to balsojot, ierosina TM. Tādējādi ar Saeimas lēmumu tiktu akceptēta rīcība ar finansiālo palīdzību saistītos jautājumos, uzskata TM.
Tāpat TM piedāvā risinājumu, ka ne mazāk kā desmit deputāti vai Saeimas komisija iesniegtu Saeimas lēmuma projektu par jau paveikto un nākotnē paredzētajiem lēmumiem saistībā ar aizņēmumu, tā akceptējot rīcību ar finansiālo palīdzību saistītajos jautājumos.
Tomēr, "ņemot vērā, ka nebūtu vēlama spēkā esošo tiesību aktu papildināšana ar retroaktīvi vērstu pilnvarojumu", TM uzskata, ka tiesību aktos arī būtu jānosaka īpaša kārtība līdzīgu situāciju regulācijai turpmāk. TM norāda, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu detalizēta regulējuma iekļaušana likumā par budžetu un finanšu vadību, kas attiektos uz komplicētiem aizņēmumu darījumiem.
Šajās normās varētu iekļaut noteikumus par komplicētiem aizņēmumiem ar vairākiem aizdevējiem, noteiktiem kritērijiem un politiskiem apsolījumiem, un pilnvarojumu finanšu ministram vai finanšu ministram kopā ar Ministru prezidentu, ziņojot par to arī Saeimai, pieņemt ar šādiem aizņēmumiem saistītus lēmumus. TM uzskata, ka šīs normas kalpotu kā papildinājums jau pastāvošajam pilnvarojumam saņemt finansiālu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.
Īstenojot šos pasākumus, uzskata TM, būtu saņemts nepieciešamais Saeimas pilnvarojums.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ST, vērtējot "pensiju lietu", cita starpā arī secinājusi, ka konceptuāls lēmums par starptautisko aizdevumu bija jāpieņem Saeimai. ST spriedumā norāda, ka Ministru kabineta pilnvaru robežas noteic valsts varas dalīšanas princips. "Satversme likumdošanas tiesības, proti, tiesības izšķirt valsts dzīves svarīgākos jautājumus, tieši piešķir Saeimai" un pārējiem varas atzariem minētie likumi jāīsteno dzīvē, norāda ST.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
