Tieslietu padome drīzumā sasauks sēdi saistībā ar trīs AT tiesnešu nākotnes darba iespējām
Foto: PantherMedia/Scanpix

Tieslietu padome sasaukusi sēdi nākamā gada 5.javārī, lai skatītu jautājumu saistībā ar triju Augstākās tiesas (AT) tiesnešu nākotnes darba iespējām pēc AT Krimināllietu tiesu palātas likvidēšanas, informēja AT.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija aicināja Tieslietu padomi izvērtēt trīs AT tiesnešu nākotnes darba iespējas - vēstule Tieslietu padomei sagatavota kā motivācija komisijas lēmumam nepārcelt AT tiesnešus Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu un Ervīnu Kušķi uz darbu Rīgas apgabaltiesā.

Kā  norādīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, TM izvērtē iespēju izstrādāt grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai pašreizējo situāciju risinātu.

Jau ziņots, ka Juridiskā komisija 16.decembra sēdē noraidīja piedāvāto risinājumu par trīs AT tiesnešu pārcelšanu uz darbu Rīgas apgabaltiesā. Risinājums bija jārod saistībā ar AT reformu, kuras rezultātā AT Krimināllietu tiesu palātas trīs tiesneši vairs nevarēs turpināt darbu AT.

Komisija vēstulē norāda, ka tās sēdē izskanējusī informācija par AT Krimināllietu tiesu palātas trīs tiesnešu, kurus bija plānots pārcelt darbam citā tiesā, atlases procedūru un palikušajām brīvajām divu tiesnešu vietām AT Krimināllietu departamentā un tiesnešu paustais viedoklis radīja pamatu dibinātām šaubām par to, vai šo tiesnešu pārcelšanas procedūra ir notikusi atbilstoši Satversmes prasībām. Juridiskā komisija uzskata, ka nav pietiekami caurskatāmi un procesuālā taisnīguma principam atbilstoši izvērtēta attiecīgo tiesnešu atbilstība AT Krimināltiesību departamenta tiesnešu amatam. Deputāti neguva pilnīgu pārliecību un skaidrību par Tieslietu padomes motivāciju, aicinot tiesnešus pārcelt citā darbā.

Līdz ar to Juridiskā komisija lēma, ka sagatavotie lēmuma projekti netiek virzīti izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē, dodot iespēju Tieslietu padomei, kura atbildīga par taisnīga attiecīgo tiesnešu vērtēšanas procesa ievērošanu, izvērtēt radušos situāciju un sadarbībā ar TM sniegt priekšlikumus par iespējamo rīcību, tostarp gadījumā, ja minētie lēmuma projekti netiktu atbalstīti arī Saeimas sēdē.

Kā ziņots, visiem Juridiskās komisijas deputātiem atturoties, tika noraidīts Tieslietu padomes sagatavotais lēmumprojekts par tiesnešu skaita apgabaltiesās palielināšanu par trīs, no kura izrietētu, ka par attiecīgo skaitu tiktu palielināts tiesnešu daudzums Rīgas apgabaltiesā. Par attiecīgo lēmumu vēl būs jābalso Saeimai.

Minētie tiesneši sēdē pauda neizpratni par to, ka nav saņēmuši skaidrojumu, kāpēc no 1.janvāra viņi nevarētu strādāt AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Viņi norādīja, ka departamentā ir divas brīvas tiesneša amata vakances.

Juridiskā komisija 16.decembra sēdē apņēmās sagatavot sava lēmuma motivāciju un iesniegt to Tieslietu padomei. Tās priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs komisijas sēdē norādīja, ka pastāv iespēja, ka arī Tieslietu padomes locekļi nolems šajā jautājumā atturēties, tāpēc nav garantijas, ka Tieslietu padome varēs piedāvāt jaunu situācijas risinājumu. Viņš pieļāva iespēju, ka atrisinājumu varētu panākt, veicot likuma grozījumus.

Komisijas sēdē netika gūta skaidrība, kādā veidā trīs AT tiesneši no 2015.gada varēs saņemt atalgojumu.

Kā ziņots, saskaņā ar tiesu sistēmas reformu AT Krimināllietu tiesu palāta tiek likvidēta 2014.gada 31.decembrī. Līdz ar to bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm AT Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to palicis aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem.

Tieslietu padome bija nolēmusi atbalstīt Rīgas apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu par trīs, tādā veidā risinot minēto trīs AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu situāciju. Šo risinājumu komisija noraidīja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form