Tirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" norāda, ka arī janvārī saņem masveida cenu paaugstināšanas pieprasījumus no Latvijas ražotājiem, līdz ar to pārtikas ražotāji "turpina cenu palielināšanas maratonu".
"Maxima Latvija" jau decembrī informēja par cenu palielināšanās iemesliem mazumtirdzniecības tīkla "Maxima" veikalos. Tā bija skaidrojama ar pārtikas ražotāju pieprasījumiem cenu palielināšanai, kas novembrī masveidā tika iesūtīti "Maxima Latvija".

"Piemēram, tikko saņemts kāda liela piena pārstrādes uzņēmuma paziņojums par cenu celšanu visiem produktiem caurmērā par 13%," stāstīja Andiņš.

Pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ražotāji cenu miltiem palielināja vidēji par 40%, maizei - vidēji par 30%, pienam - vidēji par 20%, gaļas izstrādājumiem - vidēji par 15%-20%, makaroniem, kafijai, čipsiem - vidēji par 15%, sulām - vidēji par 5%.

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri ražotāji cenu miltiem palielināja vidēji par 17%, maizei - vidēji par 10%-50%, pienam - vidēji par 20%, gaļas izstrādājumiem, makaroniem - vidēji par 10%, kafijai - vidēji par 10%, čipsiem - vidēji par 9%, sulām - vidēji par 12%, cūkgaļai - vidēji par 6%, liellopu gaļai - vidēji par 20%, zivīm un saldētai/svaigai kulinārijai - vidēji par 15%.

"Patlaban ir novērojama masveida ražotāju cenu palielināšana - daudzi lielie un mazie Latvijas ražotāji ir palielinājuši un turpina celt savas produkcijas cenas, minot ne vienmēr pārliecinošus argumentus. Domāju, ka citos apstākļos šie soļi, iespējams, tiktu rūpīgāk izvērtēti. Uzskatu, ka ražotājus ir pārņēmusi masu psihoze, jo viņu vidū valda princips - ja visi ceļ cenas, tātad jāceļ arī man," stāstīja "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Stakens.

""Maxima Latvija" vidējais uzcenojums precēm ir 21%. Tas ir mazāks nekā lielākajā daļā Rietumeiropas veikalu tīklu, turklāt šis uzcenojums procentuāli nav mainījies kopš 2004.gada. Pirmās nepieciešamības precēm un produktiem uzcenojums ir pat vēl mazāks. Turklāt "Maxima Latvija" peļņa ir tikai 1,9% no kompānijas apgrozījuma," stāstīja Andiņš.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs stāstīja, ka piena pārstrādes uzņēmumi produkcijas cenu kāpumu pamato ar piena iepirkuma cenas palielināšanos, kas izlīdzināšoties visās Eiropas Savienības valstīs un būšot 29 santīmi par kilogramu.

LTA prognozē, ka šogad inflācijas rādītājs varētu sasniegt 8%-9%. Inflācijas rādītāju visbūtiskāk ietekmēs energotarifu un degvielu cenu kāpums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit